Visi viņas skolēni sarīkoja viņai vienreizēju atvadu ballīti!14

Pēc tam, kad studenti viņai bija devuši mirkli, lai viņa varētu savākties, katrs no viņiem sāka stāstīt par savām labākajām atmiņām, kas viņiem bija palikušas prāta par skolotāju!

"Bija 1994. gads, kad biju Jūsu klasē, Jūs vienmēr bijāt mana mīļākā skolotāja"

Studenti stāstīja par to cik lielā mērā viņa ir atstājusi iespaidu uz viņu dzīvēm, kā viņa ir ietekmējusi studentu dzīves gājumu!

''Pirmo reizi dzīvē nejutos lempīga vai neveikla, es jutu, ka tas ko daru ,patiesi, ir kaut kas īpašs''

Kā viņa studentiem palīdzēja kļūt par tādiem kādi viņi ir tagad!

"Es biju kautrīga sīka blondīne, un tava mīlestība pret mani deva man spēku un pārliecību , lai izaugtu pār tādu sievieti kāda esmu tagad!"

Pats studente, kura nespēja ierasties eksāmenu dēļ bija atsūtījusi savu mammu, lai pateiktos skolotājai!

''Jūs nekad nebijāt tikai skolotāja, Jūs bijāt draugs, Jūs esat draugs un Jūs vienmēr būsiet izcils draugs!''

Tad viņi visi kopistiski skolotājai pasniedza ''Superīguma medaļu''

Paldies par Jūsu darbu skolā Mrs. Fleksere, lai jums laimīgi pensijas gadi esat to pelnījusi!!

Ticu un ceru, ka pasaulē ir vairāk šādu vienreizēju cilvēku, ticu, ka ar katru šādu vai kādu minīmālu mīlstības apliecinājumu pasaule kļūs gaišāka visiem! Pietiek tikai ar mazumiņu, lai kādam liktu pasmaidīt un viņš to atcerētos mūžīgi!