Foto: pexels.com
Kas izraisa nicinājumu: viņas pasivitāte, koķetēšana pat tad, kad runa ir pavisam par citiem jautājumiem, viņas sieviete – vīrietis pozīcijas permanence, viņas citas intereses atklājas kā iegansts vai maskēšanās, vai intermēdija, viņas alkainā prasība pēc mīlestības, viņas paradums pastāvīgi tikt apkalpotai (sērkociņi) un allaž paturēt privilēģiju būt vīlusies, vispār viņas nosliece uz pārmetumiem, turklāt pārmetums jāuzmin, viņas spēja klusēt, viņa grib un prot palikt neizprotama pati sev, viņas prasme ciest, izveicīgais triks būt upurim un turklāt drausmīgā spēja jebkurā brīdī pakļauties mierinājumam, viņas nosliece uz flirtu pat laimes pārpilnībā, viņas viltus pilnā gatavība ļaut, lai vīrietis izšķiras par visu, kas notiek, un, kad vīrietis, lai varētu rīkoties, vēlas zināt, ar ko viņš var rēķināties, viņas veiklā attapībā atstāj jautājumu atklātu, lai viņš izšķiras, ko darīt, un līdz ar to uzņemas vainu, viņas pastāvīgā aizvainotība, prasība pēc aizsardzības un drošības un turklāt viņas šķietamais svārstīgums īsi sakot, viņas burvestība… Jo vairāk vīrietim ir slēpjama nicinājuma, jo bruņnieciskāk viņš uzvedas… Bioloģiskā starpība: sieviete var vienā naktī pabūt kopā ar desmit vīriešiem, vīrietis ar desmit sievietēm nevar; viņam jājūt iekāre, viņai tas var notikt arī bez iekāres; tāpēc arī iespējama padauza, bet nav iespējams šāds vīrieša tips. Vīrieša godkāres mudināta, sieviete tēlo baudas pārdzīvojuma pilnību arī tad, kad tādas nav; vīrietis nekad nav pilnīgi drošs ko sieviete īstenībā pārdzīvojusi; vīrietis sevi atklāj, ne sieviete; tas padara vīrieti aizdomu pilnu… Sieviete – ir cilvēks, iekams tiek iemīlēta, dažreiz arī pēc tam; tiklīdz viņu iemīl, viņa ir brīnums, tātad gaistoša…
M.Frišs “Saukšu sevi par Gantenbeinu”, 1964