Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa biogrāfija.1

Karjera vides jomā

Pēc pirmās augstākās izglītības iegūšanas Raimonds Vējonis kļuva par Madonas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieku, gūstot iespēju strādāt, lai izveidotu un attīstītu jaunu institūciju. Paralēli tam viņš bija arī Madonas pilsētas domes deputāts no 1990. līdz 1993.gadam. 1990.gadā iestājās Latvijas Zaļajā partijā, jo līdz ar Atmodas atnākšanu bija iesaistījies dažādās vides aizsardzības aktivitātēs.

1996.gadā Raimonds Vējonis kļuva par jaunizveidotās Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktoru. Šajā iestādē toreiz tika apvienotas līdzšinējās Rīgas un Ogres pārvaldes, klāt nākot arī jauniem pienākumiem, piemēram, iesaistīšanās teritoriālās plānošanas procesā un Daugavas baseina ekoloģisko problēmu risināšanā. 

Stājoties šajā amatā, Raimonds Vējonis uzsvēra, ka turpmāk vides aizsardzības inspektoriem tiks izvirzītas vēl stingrākas prasības un viņiem būs jābūt bargiem un nepiekāpīgiem pret dabas piesārņotājiem un postītājiem. 

Pēc 8.Saeimas vēlēšanām 2002.gadā Raimonda Vējoņa karjeras ceļš turpinājās vides ministra amatā, kuru viņš ieņēma deviņus gadus pēc kārtas. Vides ministra amatā veikts nozīmīgs darbs valsts vides politikas sakārtošanā, tostarp panākot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla “NATURA 2000” izveidošanu Latvijā, strādājot pie Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma, kas nosaka iespēju pašvaldībām aizliegt ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu to administratīvajā teritorijā. Tāpat Raimonds Vējonis bijis projekta “Lielā Talka” atbalstītājs un piedalījās citos vides projektos.

Ministra karjerā Raimonds Vējonis aktīvi iestājās par vides saudzēšanu. Piemēram, 2005.gadā viņš iebilda pret Lietuvas radioaktīvo atkritumu glabātavas celtniecību pierobežā. Vēlāk Raimonds Vējonis uzsvēra, ka viņa vadītā ministrija neatbalsta Latvijas iesaistīšanos jaunas atomelektrostacijas celtniecībā Ignalinā, norādot, ka miljardus, kas Latvijai būtu jāiegulda jaunas AES celtniecībā un tās darbības nodrošināšanā, lietderīgāk ieguldīt vietējo un īpaši alternatīvo energoresursu ieguves veidu attīstībā – sākot ar ūdens un vēja enerģijas un beidzot ar biomasas izmantošanu enerģijas ražošanā. 

Aizsardzības amats un Saeima

Pagrieziens Raimonda Vējoņa karjerā notika 2014.gadā, viņam kļūstot par Latvijas aizsardzības ministru. 

Viņš savā darbā kā prioritātes izvirzīja Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanu NATO ietvaros. Viņa vadībā konsekventi tika turpināta Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plāna ieviešana un sadarbības stiprināšana ar NATO partneriem. Aktīvi aizstāvot tādu nepieciešamību, Raimonds Vējonis panāca plāna par aizsardzības budžeta pakāpenisku palielināšanu līdz 2% apmēram no IKP apstiprināšanu, savukārt Ministru kabinets apstiprināja jau praktiskos pasākumus, lai veicinātu Latvijas pašaizsardzības spējas. 

Raimonds Vējonis savas politiskās karjeras laikā ir ievēlēts 9., 10. un 11.Saeimā. 11.Saeimas laikā viņš darbojās ārpolitikas un nacionālās attīstības jomās – viņš ir bijis Baltijas Asamblejas prezidents un viceprezidents, Baltijas jūras Parlamentārās konferences viceprezidents, kā arī vadījis Saeimas Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisiju un Baltijas Asamblejas Latvijas delegāciju. Raimonds Vējonis ir bijis arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kā arī Valsts prezidenta Stratēģiskās attīstības komisijas loceklis. Tāpat viņš ir vadījis arī Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisiju. 

Valsts prezidents

2015.gada 8.jūlijā Raimonds Vējonis oficiāli stājās Latvijas Valsts prezidenta amatā. Saeima Raimondu Vējoni Valsts prezidenta amatā ievēlēja 3.jūnijā piektajā balsojumā, kurā viņa kandidatūru atbalstīja 55 deputāti. 

Stājoties amatā, Raimonds Vējonis uzsvēra, ka viena no viņa galvenajām darbības prioritātēm būs valsts drošība. Tas ietver arī drošību starptautiskajā jomā, uzsverot, ka Latvijai ir jāspēj kopā ar NATO sabiedrotajiem sevi aizsargāt. Tāpat Raimonds Vējonis apņēmās veicināt visu Latvijā dzīvojošo tautu mierīgu sadzīvošanu, lai nepieļautu sociāla rakstura nemierus. 

Nozīmīga viņa darbības prioritāte ir sociālās stabilitātes veicināšana, nodrošinot atbilstošus sociālekonomiskos apstākļus – īpaši veicinot uzņēmējdarbību, lai Latvijā cilvēki vēlētos dzīvot un strādāt. Valsts prezidents paudis arī apņēmību aktīvi sadarboties ar uzņēmējiem, savu pilnvaru robežās palīdzot uzņēmējiem būtisku jautājumu risināšanā, kā arī veicinot viņu saražotā eksportu. 

Valsts prezidents Raimonds Vējonis piekritis kļūt par Latvijas simtgades svētku patronu un uzņēmies vadīt augstākā līmeņa domapmaiņas grupu – Simtgades padomi. Viņš uzsvēra nepieciešamību šajos svētkos iesaistīt gan Latvijas iedzīvotājus, gan tautiešus ārvalstīs. Svētki jāizmanto arī kā iespēja visai pasaulei atgādināt par mūsu valsti un tautu.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas ilgtermiņa attīstībai būtiska ir nepieciešamība risināt ar Latvijas demogrāfiju saistītās problēmas, norādot, ka ir jārūpējas, lai šeit būtu, kas dzīvo. 

Raimonds Vējonis savas prezidentūras laikā apņēmies veicināt arī jaunsardzes kustības attīstību, izceļot tās nozīmīgo lomu nākamo Latvijas aizstāvju veidošanā. Savukārt, paužot pārliecību, ka izglītība ir pamats, uz kura jāceļ stipra Latvija, Valsts prezidents Raimonds Vējonis kļuvis par izglītības programmas “Iespējamā misija” patronu. Tāpat viņš uzņēmies patronāžu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajam konkursam Eksporta un inovāciju balva, Latvijas Nacionālajai operai un baletam, vides kvalitātes zīmei “Zaļais sertifikāts”, projektam “homo ecos:”, “Dabas koncertzālei” un citām sabiedrisko nozīmīgām iniciatīvām.

Raimonds Vējonis ir pirmais “zaļais” prezidents Eiropā. Tādēļ arī vides un klimatu pārmaiņu jautājums ir viena no viņa dienaskārtības prioritātēm. 

Ģimene un vaļasprieki

Raimonda Vējoņa dzīvesbiedre ir Iveta Vējone, ar kuru viņš iepazinās skolas gados, vidusskolā mācoties vienā klasē. 1986.gadā Iveta un Raimonds Vējoņi nodibināja ģimeni, kurā ir uzauguši divi dēli – Ivo un Nauris.

Brīvajā laikā Raimonds Vējonis aizraujas ar dažādiem sporta veidiem. Jaunībā trenējies vieglatlētikā – augstlēkšanā, tāllēkšanā un 100 metru sprintā. Šobrīd Raimonds Vējonis ir aktīvs basketbolā un ir basketbola komandas “Ogres Milži” spēlētājs, nodarbojas arī ar volejbolu un niršanu. Kopā ar dzīvesbiedri regulāri dodas ceļojumos, kā arī nodarbojas ar dārza iekopšanu un puķu audzēšanu. 

Valsts prezidenta lauku mājā dzīvo vairāki mājdzīvnieki – vācu aitu suns Rimini un trīs kaķi – Mince, Princis un Maksis.