Pirms gandrīz gada tapa šis raksts - Valentīndiena sūkā!
Laiks otrai daļai, kas ir daudz mierīgāka un laiskāka. Lai visiem jautri svētki, hahaa...Valentīndiena sūkā! 221
461
9
Ilgi pirms mūsdienu Valentīna dienas cilvēki svinēja Luperkāliju svētkus - seno romiešu ballīte ar asiņainām dzīvneku upurēšanām. Vecie labie laiki. Aptuveni februāra vidū Luperkālijus svinēja, lai aizdzītu ļaunos garus un veicinātu auglību. Priesteri tērpušies aitādās upurēja divas kazas un vienu suni. Tad viņi skrēja cauri pilsētai vai ciemam un ar šo upurēto kazu ādu iesmērēja visas sievietes. Viņiem tikai šķita loģiski, ka asiņaina aitādiņa veicinās sieviešu auglīgumu. Dīvainā kārtā pāvests Gelasius nolēma, ka tie nav īsti kristiešu svētki. 496. gadā viņš tos konvertēja Svētā Valentīna dienā.
Neviens tā īsti nezin, kas bija Svētais Valentīns. Daži uzskata, ka viņš bija romiešu priesteris, kurš pa kluso precējās (lasīt pārgulēja) ar jaunām kristietēm. Kad imperātors Klaudijs II par to uzzināja, tad 3. gadsimtā nolēma priesterim piespriest nāves sodu. Leģenda vēsta, ka pirms priesteri brutāli nogalināja, viņš svētīja cietuma apsarga aklo meitu un viņa kļuva redzīga. Viņa saņēma no priestera mīlas vēstuli, kurā bija rakstīts - "no tava Valentīna". Viņi būtu dzīvojuši kopā ilgi un laimīgi, ja vien priesteri nenomētātu ar akmeņiem un nenosistu ar nūjām. Still better love story than Twilight.
Cits variants apgalvo, ka Svētais Valentīns bija viens no pirmajiem kristiešu priesteriem - Ternijs no Itālijas. Leģenda vēsta, ka viņš veica daudzus romantiskus aktus, piemēram, apprecināja pagānu čali ar kristiešu meiču. Ņemot vērā, ka būt kristietim 3. gadsimtā nebija tā labākā domā, romieši nolēma piebeigt Valentīnu. Viņu esot nogalinājuši tieši 14. fenruārī.
Trešais variants apgalvo, ka Valentīns bija kāds kristiešu misionārs vienā no romiešu provincēm Āfrikā. Savas ticības dēļ viņš tika nogalināts un katoļu baznīca nolēma tam par godu svinēt Svētā Valentīna dienu.
Pavisam iespējams, ka Valentīna dienai nav nekāda sakara ar tiem trim svētajiem no Romas. Tā vietā šo svētku sakne varētu slēpties ziemeļos - pie vikingiem. Pēc vairāku gadsimtu ilgas slaktēšanas, uz mietiem duršanas un laupīšanām daudzi vikingu pēcteči apmetās mūsdienu Francijas ziemeļos un kļuva par normaņiem. Tur viņi pielūdza kādu Galantinu, kura vārdu izrunāja kā "Vahlantin", kas tulkojumā nozīmē - sieviešu mīlis.
Tikapt iespējams ir vairants, ka Valentīna dienu izdomāja apsveikuma kartīšu ražotāji 19. gadsimta Angiljā. Tie bija laiki, kad pasta pakalpojumi kļuva pieejami arī vidējās klases ļaudīm. Tas bija kā 19. gadsimta tviteris, bet cilvēki tā īsti nezināja, ko rakstīt otram. Par laimi eksistēja The Young Man's Valentine Writer - grāmata ar seksīgiem izteicieniem, kurus nokopēt un pārsūtīt citiem.
Lai cik tas dīvaini nebūtu, bet tajā pašā 19. gadsimtā eksistēja māņticība, ka parakstīt Valentīna dienas kartiņas ir slikta zīme.
Saskaņā ar pētijumu rezultātiem sarkanā krāsa cilvēkus uzbudina. Vīrieši kādā pētījumā, kurā bija jāizvēlas starp sievietēm tērptām sarkanā un zilā, protams, izvēlējās sarkanā tērptās. Vīrieši priekšroku deva pat tām sievietēm, kurām bija vienkārši sarkans fons. Tā kā sarkanā krāsa spēj darīt brīnumus. Atliek vien nokrāsot istabu sarkanā krāsā un visas meičas tur būs tavas. Nu un viši čaļi būs tavi, meičas. Šo fenomenu izmanto arī dažādu nieku ražotāji, kas visus Valentīna dienai veltītās dāvaniņas iekrāso sarkanas.
Kamēr daži uzskata, ka Valentīna dienas sirsniņas pirmsākumi meklējami sūdīgā zīmējumā, kas attēlo īstu sirdi, tikmēr nopietnāk noskaņoti ļaudis meklē sirsniņas Ziemeļāfrikā. Turienes cilvēki kādreiz izmantoja mūsdienās jau izmirušu augu - silfiumu. Šis augs tika izmantots kā dabisks kontracepcijas līdzeklis sākot ar vidusjūras reģionu un beidzot ar Romas Impēriju. Tā nu šī auga zīmejumi un simboli visai bieži atgādināja mūsdienās visur redzamās sirsniņas. Cita teorija apgalvo, ka sirsniņa patiesībā ir apgriezta sievietes pakaļa.
Tev patiks šie raksti
