Analīzes atklāj, no kurienes ņemti 5000 gadu vecā pieminekļa akmeņi. Aptuveni 5000 gadu pēc Stonhedžas tapšanas zinātniekiem beidzot izdevisies atminēt vienu no lielajām mīklām, kas apvij šo seno būvi Viltšīrā, Dienvidanglijā. Tagad zināms, kur iegūti zilgano magmatisko iežu akmeņi, kas veido iekšējo apli rituālajā akmens laikmeta veidojumā
Pēc detalizētām pārbaudēm ģeologi Robers Iksers no Lesters universitātes un Ričards Bevinss no Velsas nacionālā muzeja atzinuši, ka vismaz daļa mizlīgo akmeņu iegūti no Craig Rhos-y-Felin klints netālu no Pontsaisonas Velsas dienvidrietumos.
Savā darbā zinātnieki izmantoja lāzera masas spektrometriju – metodi, kura analizē iežu ķīmisko sastāvu un mikroskopiskas dzīvības formas, kas pastāvējušas iežu veidošanās laikā. Analīzes atklāja ideālu sastāva atbilstību starp Stonhedžas zilajiem akmeņiem un iežiem 70 metru platā joslā Craig Rhos- y- Felin klintī.
Šī ir pirmā reize, kad pētniekiem izdevies atrast zilo akmeņu saistību ar konkrētu vietu, tomēr atklājums liek meklēt atbildi uz vēl vienu svarīgu jautājumu.
Līdz šim zinātnieki uzskatīja, ka akmeņi ņemti no Preseli pakalniem Velsā. No turienes tos ar plostiem varēja transportēt pāri Bristonas līcim un pa Eivonas upi nogādāt Viltšīrā. Savukārt Ponstaisona , kuru zinātnieki tagad uzskata par zilo akmeņu īsto izcelmes vietu, atrodas zemienē uz ziemeļiem no Preseli pakalniem. No turienes ceļā uz Viltšķīru milzīgo akmeņu transportētājiem bijuši daudz lielāki šķēršļi. Zinātniekiem jāatrisina jauna mīkla : kā akmens laikameta cilvēkiem izdevies šos šķēršļus pāvarēt?
Akmens bluķus pārvietoja 250 km. Stonhedžas akmeņi ir iegūti no 250 km attālas klints Pontsaisonas tuvumā. Akmens laikmeta cilvēkiem tie bija vai nu jātransportē ar plostiem pa grūti izbraucamiem ūdeņiem apkārt Sentdeividheda zemesragam, vai jādabūt pāri vairāk nekā 500m augstajiem Preseli pakalniem. Tie abi būtu gandrīz pārcilvēciski veikumi.
Iedomājaties, kā šos tonnām smagos akmens bluķus cilvēki ir veduši no 250 km attāluma, lai uzceltu īpašu templi, kāpēc tā jānopūlās lai dabūtu tos tik tālu? Zinātnieki uzskata, ka šī vieta ir viena no retajām kur agrāk iespējams bijis kontakts ar ārpuszemes civilizāciju, bet mums to neuzzināt .
"Iedomājaties, kā šos tonnām smagos akmens bluķus cilvēki ir veduši no 250 km attāluma [..]" Viņi to spēja, iespējams, tāpēc, ka viņiem nebija šādu ekrānu kā mums pašlaik un bija fiziski attīstītāki, bet nu tāpat - tonnas nest 250 km - ne katram tas ir pa spēkam. Laikam viņiem tas bija pat ļoti svarīgi, ko arī pierādīja viņu darbs.
