Ja gribas viltot savu nāvi, tad ir pāris soļi pie kuriem katram noteikti vajadzētu pieturēties. Vispirms ir nepieciešams, lai apkārtējie notic, ka esi miris. Pēc tam ir jāpārvācas uz kādu vietu tālu prom, kur nevarētu uzskriet virsū kādam paziņam. Vēl ir nepieciešami jauni dokumenti un šādas tādas izmaiņas izskatā. Tālāk ir jācenšas būt zemākam par zāli, neiesaistīties skandālos un nepārkāpt likumu. <- Kamēr vairumam cilvēku šos noteikumus ievērot ir vieglāk par vieglu, tikmēr šiem desmit tas neizdevās un viņu viltības tika atmaskotas.
Stāsti par to, kā cilvēki izgāzās savas nāves viltošanā13
446
1
2010. gadā 42 gadus jaunais Maikls Rouzens no Masačūsetsas tika pieķerts autovadīšanā bez tiesībām (tās bija iepriekš atņemtas) + bijusī draudzene bija policijā iesniegusi sūdzību, ka Maikls viņai nozadzis kredītkartes un iztērējis naudu. Steigā nespēdams neko izdomāt, viņš izlikās par savu brāli un tiesai paziņoja, ka Maikls ir miris. Viņš pat tiesnesim uzrādīja nāves apliecību, kurš to arī pieņēma.
Tai pat laikā Rouzens bija probācijas dienesta uzskaitē un viņa atbildīgais par tik pēkšņu nāvi bija šokā, tāpēc viņš sāka okšķerēt un savās rokās ieguva iesniegto nāves apliecību. Tajā atklājās problēmas: uz tās nebija neviena oficiāla zīmoga; tajā bija lērums pareizrakstības kļūdu, vairums no tām tik muļķīgas, ka piektklasnieks uzrakstītu pareizāk. Pavisam drīz izrādījās, ka Rouzens apliecības paraugu bija atradis internetā, aizpildījis sev nepieciešamās vietas un izprintējis. Viltnieku arestēja un ielika cietumā uz trim gadiem.
2000. gada 3.jūnijā miljonārs Harijs Gordons pazuda, jahtojot pa Karua upi Austrālijā. Jahtu atrada izskalotu krastā ar tukšām šampanieša pudelēm uz klāja. Gandrīz gadu vēlāk eksperti nonāca pie slēdziena, ka, visticamāk, Gordons ir pārkritis pār bortu un noslīcis. Patiesībā viņš bija aizlaidies ar gumijas laivu un slēpās Sidnejā. Drīz vien viņš ar viltotu pasi aizceļoja līdz Spānijai un tālāk līdz Anglijai. Neilgi pēc tam viņš devās atpakaļ uz savu dzimteni Jaunzēlandi, kur apmetās Oklendā, uzsāka garāžu pārdošanas un māju projektēšanas biznesu, kā arī iepazinās ar savu otro sievu.
Gordonam nepaveicās, jo 2005.gada maijā viņš nejauši sastapās ar vecāko brāli Maiklu. Sākumā viņi pagāja viens otram garām, taču Maikls attapās un devās atpakaļ konfrontēt Hariju, kurš tad arī atzina, ka ir dzīvs. 2005.gada septembrī viņš apprecējās otrreiz un devās medusmēnesī un Kuka salām, bet Maikls centās pārliecināt viņa pirmo sievu griezties policijā. Medusmēneša beigās Harijs nevarēja izlidot uz Jaunzēlandi, jo lietoja neīstu pasi. Vēlāk viņš atgriezās dzimtenē ar savu paša pasi un tika arestēts. Viņa pirmā sieva arī tika arestēta un piespriests 5 mēnešu ilgs mājas arests par izlikšanos, ka vīrs ir miris. Harijs gadu nosēdēja cietumā.
Gadu pēc iznākšanas, viņš laida klajā biogrāfiju ‘’The Harry Gordon Story: How I Faked My Own Death’’. Kāpēc viņš viltoja savu nāvi? Pamatā naudas dēļ. Ģimenei bija jāsavāc 3.5 miljoni dolāru apdrošināšanas naudā, taču viņi nemaz netika pie visas summas. Vēl viņš bijis iejaukts ukraiņu ātrās peļņas shēmā, kas pēc neizdošanās kļuvusi par diezgan agresīvu pasākumu. Šīs ‘’darba’’ problēmas kopā ar privātās dzīves kritumiem licis doties prom un sākt jaunu dzīvi citur. Viņš pats atzīst, ka sajutis nozieguma izgāšanos, kad saticis otro sievu. Par spīti tam, viņa nav Hariju pametusi.
2003.gadā web dizaineris Alfredo Sančezs no Anglijas izdomāja, viņaprāt, ģeniālu plānu kā aizbēgt. Viņš paņēma kredītu bankā un izņēma dzīvības apdrošināšanu 500 tūkstošu apmērā, un ar ģimeni pārcēlās uz Kostariku. Kad viņiem beidzās nauda, Alfredo devās atpakaļ uz Angliju, lai paņemtu vēl vienu kredītu un šoreiz viens pats aizlidoja uz Ekvadoru. Sieva Sofija pēcāk izziņoja, ka vīrs ir miris Dienvidāfrikā un ir kremēts, kā pierādījumu iesniegdama viņa nāves apliecību.
Plāns izdevās. Pēc nāves kredīti anulējās un sieva saņēma tādu kā bonusu no firmas, kurā vīrs bija strādājis. Pēc naudas savākšanas Sofija ar bērniem pārcēlās pie vīra uz Dienvidāfriku un pēcāk visi devās uz Austrāliju.
Viss bija brīnišķīgi līdz 2007.gadam, kad kāds Alfredo draugs izmantoja atlaižu karti uz viņa vārda, lai iepirktos un tika arestēts. Būdams arestēts, viņš mēģināja sazvanīt Alfredo un tas policiju sāka ieinteresēt, tāpēc viņi sāka pētīt Sančeza ‘’nāves’’ apstākļus. Pats dīvainākais bija tas, ka tika atrasti viņa pirkstu nospiedumi tur, kur tiem nekādi nevajadzētu būt – uz paša nāves apliecības. Policija devās aprunāties ar Sofijas ģimeni un atklāja, ka Alfredo ir nomainījis vārdu uz Hugo Hosē un to oficiāli izdarījis jau pāris gadus pirms savas ‘’nāves’’.
2010.gadā Sofija tika arestēta, kad atgriezās Anglijā uz savas māsas bērēm. Viņai piesprieda divus gadus cietumā. Alfrēds 2011.gada novembrī tika arestēts Austrālijā un nogādāts Anglijā, kur 2012.gadā tika notiesāts un devās uz cietumu izciest 5 gadu sodu.
2005.gada decembrī 36 gadus jaunā Kimberlija Dū no Aiovas neieradās uz tiesu par agresīvu braukšanu. 15.decembrī tiesnesis saņēma vēstuli no Kimberlijas mātes, kurā bija teikts, ka meita 5.decembrī mirusi. Viņas sodi tika atlaisti.
Par nelaimi Kimberlijai, nāve nespēja uzlabot viņas braukšanas prasmes un jau 2006.gada 4.janvārī viņu apstādināja policists, kurš konstatēja, ka viņa tomēr nav mirusi. Tas noveda pie lielākas izmeklēšanas un atklājās, ka māte nav rakstījusi nekādu vēstuli un tiešām – paraksts bija viltots. Protams, neatradās arī nekādas ziņas avīzēs par bēru ceremoniju un neviens no apbedīšanas birojiem to nebija veicis.
Kimberlija nākamos divus gadus pavadīja probācijas dienesta uzraudzībā un samaksāja 500 dolāru lielu sodu.
27 gadus jaunajai Alisonai Materai bija apnicis dziedāt vietējās baznīcas korī. Tā vietā, lai vienkārši būtu atklāta un pateiktu to, viņa izvēlējās izlikties par slimu un vēlāk nomirt. 2007.gada martā viņa saviem kora kolēģiem pateica, ka ir slima ar vēzi. Viņa turpināja doties un visus informēt par ārstēšanas gaitu. Gada beigās viņa pateica, ka vairs netaisās ieguldīt līdzekļus ārstēšanā un tā vietā izvēlējusies mājas aprūpi, un aprūpētāja viņus informēs par notiekošo. Nākamā gada janvārī kora vadītājs saņēma zvanu par Alisonas nāves iestāšanos. Zvanīja viņas māsa un sacīja, ka ķermenis tiks kremēts, tāpēc piemiņas pasākums būšot jārīko bez tā.
Bija kāda ērmīga lieta, ko kora dalībnieki bija ievērojuši – Abu māsu balsis izklausījās ļoti līdzīgi, kā arī aprūpētājas balss bija teju vai tāda pati. Protams, neviens neko neteica, jo kurš gan varētu melot par nāvi kora kolēģiem? Par spīti visām aizdomām, koristi un Alisonas tuvākie draugi savācās uz piemiņas pasākumu uz kuru ieradās arī viņas māsa, kas patiesībā bija viņa pati. Kā jau daudziem no mums, arī viņai interesēja, kurš atnāktu viņas dēļ.
Pēc pasākuma tika izsaukta policija un viņi atrada Alisonu savā dzīvoklī sveiku un veselu. Viņasprāt, šādi bija vieglāk pasaudzēt cilvēkus no liekām raizēm. Apsūdzības netika izvirzītas.
1992.gada jūlijā 37 gadus jaunais Džeimss Langs no Vašingtonas cieta no personiskām un finansiālām problēmām, tāpēc izlēma, ka ģimenei bez viņa klāsies labāk. 12.jūlija rītā pa ceļam uz darbu viņš iestūma savu mašīnu upē un tālāk aizbrauca ar divriteni. Vēlāk viņš no taksofona piezvanīja policijai un ziņoja par negadījumu. Divas dienas vēlāk tika atrasta viņa mašīna.
Uz ielas bez naudas, dokumentiem un dzīvesvietas vņam klājās ļoti grūti. Papildus tam viņš uzzināja, ka ģimene nav saņēmusi 200 tūkstošu dolāru lielo dzīvības apdrošināšanas naudu, jo nāve šķitusi pārāk aizdomīga. Pārmeklējot auto, tajā atrasti maisiņi ar Džeimsa asinīm. Viņš bija plānojis tās izlaistīt mašīnā, bet steigā pavisam aizmirsis. Sešas nedēļas pēc savas nāves viltošanas viņš devās uz slimnīcu, policistiem un sievai teikdams, ka zaudējis atmiņu. Ko gan citu viņš varēja teikt? Vēlāk Džeimss atzina īsto savas pazušanas iemeslu. Apsūdzības netika izvirzītas.
Finansu speciālists Pīters Gentrijs pirmoreiz tika arestēts 1991.gadā par braukšanu dzērumā. 1992.gada februārī viņa advokāts saņēma nāves apliecību no Merilendas, ka Pīters ir miris Losandželosā. Tajā bija pāris neskaidrības: kā miršanas datums bija norādīts 9.februāris, taču apliecība parakstīta jau 5.februārī; ja jau viņš bija miris Losandželosā, tad kāpēc apliecība atsūtīta no Merilendas? Par spīti divām pamatīgi aizdomīgām lietām, viņa apsūdzības tika anulētas.
1994.gadā viņu atkal aizturēja par braukšanu alkohola reibumā. Viņš atkal nosūtīja nāves apliecību un apsūdzība tika atlaista. 1995.gada maijā un jūlijā viņš vēlreiz tika arestēts par to pašu pārkāpumu Merilendā. Šoreiz viņš savam advokātam nosūtīja apliecību par pilsoņa miršanu ārpus valsts robežām – Zimbabvē. Viņa atliekas tikušas kremētas un apbedītas turpat. Atkal jau ar apliecību bija problēmas – parakstījis neeksistējošs ārsts un norādītais nāves cēlonis bija pašizdomāta slimība. Kā jau iepriekšējās reizēs, arī šoreiz visas apsūdzības tika anulētas.
Šai brīdī gentrijs bija izvairījies no 4 sodiem, viltojot savu nāvi trīs reizes, taču viņš itnemaz negrasījās kļūt gudrāks. Novembrī viņu apturēja tas pats policists, kurš veica arestu jūlijā, tāpēc šoreiz visiem bija skaidrs, ka viņš nav miris un vēl viena pašsagudrota apliecība netika pieņemta. Viņš saņēma visus pienākošos sodus - 2 gadus cietumā par savas nāves viltošanu, trīs gadus par braukšanu dzērumā + vēl trīs gadus probācijas uzskaitē.
1984.gada 14.maijā Misisipī sadegušā auto tika atrasts apdedzis ķermenis. Policija noskaidroja, ka automašīna pieder turpat dzīvojošajam 55 gadīgajam advokātam Edvardam Keitsam. Tā kā viņš bija izsludināts kā pazudis, tad visi vienkārši pieņēma, ka viņš ir sadedzis un bēres svinēja trīs dienas.
Drīz pēc viņa nāves, sieva saņēma telegrammu no Kristofera E. Kurtsa, kurā viņš izteica līdzjūtību vīra zaudēšanā, kā arī viņas vīrs tika saukts par Čiku. Viņa nekad nebija dzirdējusi par tādu personu no sava laulātā un pirmo reizi dzirdēja, ka kāds viņu sauc par Čiku. Pavisam drīz pēc telegrammas saņemšanas, viņa saņēma arī trīs naudas pārskaitījumus. Sieva paņēma naudu, telegrammu un atdeva savam juristam, kurš tos iesniedza policijā. Savukārt, policija izsekoja naudas pārskaitījumu līdz kādam vīrietim Džordžijā, kura apraksts sakrita ar Edvarda Keitsa aprakstu.
Policija nolēma parakāties mirušā vīra finansēs un noskaidroja, ka īsi pirms nāves viņš izņēmis 400 tūkstošus dolāru dzīvības apdrošināšanas naudā un vēl 220 tūkstošus bijis parādā kādam savam klientam. Policija ielauzās Keitsa jaunajā dzīvesvietā mēnesi pēc viņa nāves un arestēja krāpnieku.
Apbedītais līķis vēlāk tika ekshumēts un bija skaidrs tas, ka tas ir baltais vīrietis vecumā no 35 – 55 gadiem, taču viņa personība netika identificēta. Edvards Keitss saņēma 20 gadu ilgu cietumsodu par slepkavību .
2008.gada 23.februārī plkst. 8:24 no rīta ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Ari Skvaira garāžu, kurā atrada sadegušu auto zem kura atradās līķis. Seju nevarēja atpazīt, taču maks norādīja uz 39 gadus jauno Skvairu. Izskatījās, ka damkrots nav izpildījis savu darbiņu un nenoturēja automašīnu, un saspieda remontētāju, pie reizes radīdams īssavienojumu vados.
Izmeklējot nāves gadījumu kārtīgāk, policija atklāja, ka vadi, no kuriem it kā radies īssavienojums, nemaz nav bijuši savienoti ar elektrību un visa drošinātāju kaste bijusi izslēgta, kā arī līķis bijis noklāts ar degvielai līdzīgu šķidrumu.
Nakamajā dienā policija saņēma iesniegumu par pazudušo 20 gadnieku Džastinu Ņūmenu, kurš 23.februāra rītā devies pie sava jaunā šefa Ari Skvaira. Ātri vien kļuva skaidrs, ka ne jau Ari bija miris. Policija izsekoja viņu Ņūmena automašīnā un ar viņa dokumentiem līdz Misūri štata hotelim, kurā viņš nošāvās tiklīdz pie durvīm klauvēja likuma kalpi.
Pēc viņa īstās nāves, sieva dievojās, ka nav zinājusi par viltoto nāvi, lai gan epastos bija skaidri redzamas apspriedes par bēru ceremoniju un to, ka policija viņam ir uz pēdām. Ņūmenu ģimene no sievas piedzima 6 miljonus sāpju naudu.
Ari Skvairs viltoja savu nāvi, jo bija iekūlies ķezā ar savu reiz bijušo biznesu veselības aprūpes jomā. Viņš bija parādā 189 tūkstošus. Abi ar sievu gribēja sākt jaunu dzīvi ar 5 miljoniem no dzīvības apdrošināšanā izmaksātā.
Kleitons Danielss bija sabiedrības pabira, 24 gadus jauns seksuālais noziedznieks. Viņa sadegušās atliekas 2004.gada 18.jūnijā atrada mašīnā, kura bija noskrējusi no kalna ceļa. Viņš tik tikko bija apsūdzēts par uzmākšanos 7 gadus mazajai māsīcai. Viņa soda izciešanai bija jāsākas trīs dienas pirms nāves. Viņa sieva Mollija saņēma 110 tūkstošus dolāru lielu dzīvības apdrošināšanas naudu.
Ķermenis bija tik traki apdedzis, ka Kleitonu atpazina tikai pēc apavu detaļām, ķēdītes un cepures piespraudes. Jau no paša sākuma policijai nāves vieta šķita aizdomīga, jo uguns bija sācies šofera pusē no šķiltavu šķidruma. Piecus mēnešus pēc negadījuma beidzot tika saņemti DNS rezultāti, ka ķermenis patiesībā ir sievietes.
Policija uzsāka nepārtrauktu Mollijas novērošanu un tas noveda viņus līdz kafejnīcai, kurā viņa satikās ar savu jauno draugu Džeiku. Nekavējoties viņu sāka konfrontēt, jo izskata līdzības bija nepārprotamas. Kad viņš uzrādīja Teksasas vadītāja apliecību uz Džeika Grega vārda, viņš tika apcietināts.
‘’Džeiks’’ atzinās, ka uz kādu laiku izvācies no mājas pirms ievācies atpakaļ pie sievas un slēpies, kad ciemos atnākuši cilvēki. Kādu reizi pusmāsa viņu pieķēra gandrīz kailu aizmigušu savas guļamistabas skapī un, kad gājusi pasaukt Molliju, viņa runājusi tik skaļi, ka ‘’Džeikam’’ izdevies pamosties un paslēpties citur.
Saprotot, ka skapjos slēpties nevar mūžīgi, viņi izdomāja nokrāsot ‘’Džeika’’ matus melnus un iepazīstināt viņu ar kaimiņiem un Mollijas dēlu kā viņas jauno draugu Džeiku Gregu.
Ja par līķi mašīnā, tad Kleitons Danielss atzinās, ka esot izracis kādu 80 gadīgu kundzīti, kura mirusi jau gadu. Viņi abi saģērbuši viņu Kleitona drēbēs un mašīnu nogrūduši no kalna. Kad mašīna pēc kritiena neuzsprāga, viņi devās lejā un aizdedzināja to pašrocīgi. Sākumā Mollija noliedza savu dalību šai ‘’projektā’’, taču policija izrakņāja viņas pārlūkošanas vēsturi un izrādījās, ka viņa bija meklējusi dažādas lietas, kas saistītas ar nāves viltošanu.
Gan Molliju, gan Kleitonu atzina par vainīgiem. Molliju notiesāja uz 20 gadiem cietumā un piesprieda 10 tūkstošus lielu naudassodu, Kleitons iesēdās uz 30 gadiem + 20 gadiem par izvairīšanos no soda par seksuālajiem uzbrukumiem.
Tev patiks šie raksti
