Patiesi stāsti no dzīves, kas liks padomāt par dzīvi un tās jēgu.
Stāsti, kas liks aizdomāties.5
199
0
Šodien mans, uz nāves gultas atrodošais, vectēvs turēja manu roku, kamēs es viņam sūdzējos par to, cik ļoti es ienīstu matemātikas skolotāju. Kad biju beidzis, viņš teica: "Pirms Tu to iznieko uz dusmām, naidu, spītību, padomā cik vērtīgs un neaizvietojams ir Tavs laiks. Es vēlos kaut man tā būtu vairāk." Es aizgāju uz savu istabu un sāku raudāt.
Šodien es realizēju ar interneta biznesu saistītu ideju, ko man pasvieda mana draudzene. Šis bizness izrādījās īsta zelta bedre, mums vairs nebija jāuztraucās par rēķinu nomaksāšanu, ko daram jau visu dzīvi. Patiesībā viņa man šo ideju centās izskaidrot aptuveni 2 gadus atpakaļ, bet biju pārāk aizņemts, lai klausītos.
Šodien man bija ļoti slikts garstāvoklis, kad jauna meitene ieradās manā kabinetā ar visjaukāko smaida, kādu jebkad esmu redzējis. Pēc šī notikuma es dzīvi uztveru savādāk, jo šī meitene bija ratiņkrēslā bez kājām.
Šodien pilnīgs svešinieks stāvēja ārpus vietējās kafejnīcas, turēdams rokās zīmi ar uzrakstu- "Bezmaksas apskāvieni". No sākuma es vilcinājos, bet galu galā izdomāju apskaut viņu. Sajūta bija patiešām lieliska.
Šodien es pludmalē, sēžot uz soliņa, pamanīju mazu meiteni, kas dzenās pakaļ ar pulti vadāmai rotaļu mašīnītei, ko vadīja viņas tēvs. Viņa visu laiku skrēja un krita uz saviem ceļiem, lai varētu noķert mašīnīti. Viņa to atkārtoja 31 reizi un izgāzās, bet ar 32. mēģinājumu viņai tas izdevās.
Šodien bezpajumtnieku patversme, kurā strādāju kā brīvprātīgais, kad biju tīnis, man pašam palīdzēja tikt uz kājām.
Šodien, sakarā ar to, ka mana mamma vienmēr jokodamies ir teikusi, ka es varu taisīt tetovējumu tikai tad, ja tajā rakstīts "Es mīlu savu mammu", es liku viņai turēt manu roko, kamēr to taisīja slimnīcas palātā. Mana māte mirst no vēža.
Šodien, pēc tā, kad biju lūdzis saviem vecākiem, lai nopērk man jauno iphone un viņi to bija noraidījuši, es sabēdājies sēdēju uz sava lieveņa, skatoties, kā kaimiņu puika no visas sirds izpriecājās ar neko vairāk kā koka nūjiņu un savu iztēli.
Šodien parit jau desmitais gads kopš dibināju savu kompāniju, kuras ienākumi ir gandrīz 500 tūkstoši gadā. Es to dibināju pēc tā, kad milzīga kompānija bija mani atlaiduši. Ja viņi to nebūtu izdarījuši, iespējams šobrīd es vēl joprojām 8 stundas dienā vergotu ofisā.
Šodien es devos mājup no darba, kad pamanīju 4 pusaudžus noniecinot bezpajumtnieku. Šis bezpajumtnieks ar smaidu uz lūpām atbildēja: "Es neesmu traks. Būt 'trakam' nozīmē pavadīt 40 gadus savas dzīves darbā, kuru Tu ienīsti."
Būšu pateicīgs, ja par rakstu nobalsosi ar Tavuprām tam atbilstošu vērtējumu- "+" vai"-", kā arī ieteiksi to sociālajos tīklos. :)
Citus rakstus, kas Tev varētu patikt atradīsi ŠEIT!
Tev patiks šie raksti
