Šoreiz es Jums pastāstīšu pāris nervus stindzinošus stāstus, kas iespējams liks Tev aizdomāties un pat iespējams sabojās Tavu dienu.
Stāsti, kas iespējams sabojās tavu dienu!12
543
6
Es dzīvoju viens pats jau vairāk kā nedēļu. Neesmu pieradis gatavot ēdienu mājās, tapēc bieži vien paēdu vai paņemu līdzi uz mājām ēdienu no ieskrietuvēm. Šoreiz es viesojos Ķīniešu ēstuvē, paņēmu komplektu un devos mājās. Notiesājot maltīti gatavojos atvērt laimes cepumu, kurā bija vēstījums, ka šonakt man būs ciemiņš, tapēc labāk aizslēdz durvis. Nekāds ciemiņš gan neieradās, taču tā dīvainā sajūta itkā man kāds būtu jāgaida vajā mani jau pāris dienas.
Es noskatījos un redzēju, kā kādu iedzērušu puisi notriec vilciens, var būt tas bija ar nolūku, taču šī diena manā mūžā jau veselu gadu ir kā rēta manā dzīvē. Man ar šo notikumu pagātnē būs jāsadzīvo katru dienu nākotnē.
Es stāvēju uz sava balkona un smēķēju, kad redzēju ka kāds jaunietis krīt no mājas. Es atrados desmitajā stāvā, taču viņš krita no 21. stāva. Es redzēju viņa bailes, šoku un emocijas brīdī, kad skatījos uz viņu krītam. Šī bija mana briesmīgākā diena manā mūžā un šo puisi un dienu es atcerēšos mūžam.
Pēc nodzīvotiem 8 gadiem vienatnē es nonācu pie atziņas, ka manā mājā vienmēr, kad es guļu visas durvis ir aizvērtas, itkā es no kautkā baidītos.
Es sēdēju parkā uz soliņa un vēroju kādu sīku putniņu, kad pēkšņi kaija to satvēra mutē un sāka to dauzīt pret zemi un tad šis mazais putnēns tika notiesāts. Tad es ievēroju, ka šis mazais putnēns bija iestrēdzis kaijas rīklē, bet tad šī kaija aizlidoja.
Es vienkārši sēdēju un sev sacīju: "Kāda velna pēc, kaijai tas bija jādara?"
Piedrāzt kaijas.
Es pamodos vienos naktī un dzirdēju, ka kāds ir dušā. No sākuma nodomāju, ka mans brālis ir mājās, jo viņš strādā naktsmaiņā, duša skanēja vēl pusstundu un tad es nolēmu iet paskatīties. Dušā neviens nebija un arī mājās neviens nebija. Tad kas pie velna ieslēdza dušu? Ir pagājuši gandrīz 5 gadi un es vēljoprojām dzīvoju ar domu galvā, kas to nakt notika vannas istabā. Pat tagad, kad rakstu šo tekstu es esmu ieslēdzis visas iespējamās gaismas mājās.
Es dzīvoju kādā pilsētā Meksikas ziemeļu daļā, kur pavisam ierasta parādība ir karš starp narkitoku karteļiem. Es stāvēju un gaidīju zaļo gaismu pie luksafora, taču tad es ieraudzīju kravas mašīnu, kurā bija milzīgs maiss, bet skaidrs kā diena, maisam cauri spīdēja cilvēka ķermeņi. Tieši tad es skrēju tik ātri cik ātri es vēl nekad nebiju skrējusi.
Manam kolēģim ir dēls, kuram ir miega traucējumi, tapēc šis puika vairākas reizes ceļās augšā naktī un dodas pie vecākiem. Taču kādu nakti, šis mazais zēns esot kliedzis palīgā, taču tad aizmidzis. Tēvs aizgājis pie dēla un jautājis vai viss ir labi, taču mazais dēls atbildējis: "Tēti, kad viņi sauc tevi palīgā, nepalīdzi viņiem!"
Nākamajā rītā zēns nav atcerējies ko teicis tēvam naktī.
Es šonakt spēlēju spēļu konsuli, bet pēkšņi spēlei pievienojās vēlviens spēlētājs, taču tobrīd es mājās biju viens pats.
Pēdējā laikā es savā dzīvoklī katru nakti pulksten trijos dzirdu kādu sievieti saucam pēc palīdzības. Domāju, ka kāda kaimiņiene. Vēlāk pajautāju savam mājas īpašniekam un viņš skatījās uz manīm ar lielām acīm un sacīja, ka naktī šī māja ir klusa un mierīga un neviens neko tādu nav diemžēl dzirdējis.
Tev patiks šie raksti
