Lamantīnu diena
Lamantīni jeb manati (Trichechus) ir sirēnu kārtas zīdītāju ģints, kas dzīvo gan jūrā, gan saldūdenī un pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae). Tuvākie radinieki jūrā lamantīnam ir jūrasgovs, bet uz sauszemes - zilonis un mazais klinšu damans. Lamantīni dzīvo siltos, seklos ūdeņos. Tie iet bojā, ja ūdens temperatūra noslīd zem 15°C. Kopumā Vestindijas lamantīni dzīvo Atlantijas okeāna rietumdaļas jūrās, sākot ar Floridu un beidzot ar Brazīliju. Amazones lamantīni apdzīvo Amazones baseinu un nekad to nepamet. Toties Āfrikas lamantīni uzturas gan Āfrikas rietumpiekrastes seklajos jūras līčos ekvatora tuvumā, gan dažādajās pieguļošajās iekšzemes upēs. Daži zinātnieki uzskata, ka ir vēl ceturtā suga - pundurlamantīns (Trichechus "pygmaeus", kas dzīvo Amazones upes baseinā Brazīlijas teritorijā. Tomēr lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka pundurlamantīns ir nenobriedis Amazones lamantīns.
Lamantīni pamatā ir veģetārieši, un lielāko dienas daļu pavada, ganoties seklos, siltos ūdeņos, kas ir 1-2 metrus dziļi un bagāti ar ūdensaugiem. Pārējo dienas daļu tie pavada, gulšņājot zem ūdens. Ir novērots, ka lamantīnu saziņa, salīdzinot ar citiem dzīvniekiem, ir komplicēta, tie līdzīgi delfīniem un airkājiem spēj veikt dažādus uzdevumus, un tiem ir laba atmiņa.
Visbiežāk lamantīni iet bojā cilvēku darbības rezultātā, lai arī ir aizsargāti ar likumu. Tos sabrauc ar laivām vai savaino ar dzinēju dzenskrūvēm. Bieži ievainojumi ir nāvējoši. Reizēm lamantīni norij zvejniecības priekšmetus - āķus, dažādas metāla detaļas u.c. Visbiežāk šie priekšmeti nenodara neko ļaunu lamantīniem, tomēr visbīstamākās ir makšķerauklas vai tīkla detaļas. Tās var aizsprostot lamantīna zarnas un lēnām to nogalināt. Dabiskie lamantīnu ienaidnieki ir haizivis, krokodili, zobenvaļi un aligatori.
Kad Kolumbs Karību jūrā pirmo reizi ieraudzīja lamantīnus, viņš nodomāja, ka tās ir nāras.
Gaidi nākamo rakstu ar nosaukumu ''Šodiena'' (:
Spocīgu dieniņu! 
