15. gadsimta vidū Skotijā aizsākās golfa spēles mūsdienu versijā, jo tieši skoti bija tie, kas bumbiņu nevis vienkārši dzenāja pa lauku, bet izraka bedrītes, kur to vajadzēja ieripināt. Spēle ieguva lielu popularitāti, līdz 1457. gadā Skotijas karalis, vienojies ar parlamentu, to aizliedza. Pastāvēja uzskats, ka tas vājinot armijas kaujas spējas, jo kareivji brīvo laiku veltīja nevis šaušanas prasmes uzlabošanai, bet divām citām nodarbēm - golfam un futbolam. 16. gadsimtā golfa spēli piekopa tikai augstākās sabiedrības izredzētie, lai gan aitu gani Skotijas pļavās arī sevi neapdalīja - pastaigu spieķus pārtaisīja par nūjām, bet bumbiņu vietā saviļāja aitu un trušu spiras... Vēsturē ir saglabājušies ieraksti, ka ap to laiku spēli sauca par "gowf", bet 17. gadsimtā jau atrodamas pirmās liecības, kas apraksta aristokrātu aizraušanos ar vārdu "colf". Pirmais golfa klubs tika izveidots Skotijā, Edinburgas apkaimē, 1744. gadā. Zīmīgi, ka tas notika vienu gadu pēc tam, kad skotu ēdienkartē sāka parādīties tāds jaunatklājums kā kartupelis. Pēc desmit gadiem tika nodibināta Sentendrjūsas (St. Andrew) golferu biedrība, kas mūsdienās ir pazīstama kā "Royal and Ancient Golf Club". Tieši šo klubu uzskata par golfa spēles dzimteni, un līdz pat mūsdienām šeit tiek izdoti un apstiprināti šīs spēles noteikumi.
Latvijā trīsdesmito gadu beigās tika izveidota golfa sekcija Rīgas Tenisa klubā - galvenokārt ārzemju diplomātu brīvā laika pavadīšanai. Esot bijusi pat ierādīta vieta Daugavas krastā, tagadējā Ķengaraga rajonā, taču sakarā ar nepietiekošajām zināšanām par laukuma būvi, 9 bedrītes tika atklātas tikai 1940. gada vasarā. Lieki teikt, ka Latvijas PSR valdībai džentlmeņu spēle bija pat nosodāma. Interese par golfu Latvijā atgriezās 1989. gadā, kad 29. martā Rīgā 9 privātpersonas dibināja Latvijas Golfa federāciju. 1993. gada 27. aprīlī LGF tika oficiāli reģistrēta kā sabiedriska organizācija.
