Sociālo tīklu lietotāju tipi: Tirānijas atmaskotājs4

Tirānijas atmaskotājam parasti patīk saplūst ar pūli. Viņš iesākumā var šķist kā pilnīgi normāls cilvēks. Taču, radītais iespaids var būt maldinošs, jo tā viņi maskējas. Reizēm, viņus var atpazīt pēc nelielām norādēm bildēs vai profila informācijā, kuras viņš ir izveidojis priekš "sāvējiem", vai arī, lai pievērstu sev uzmanību un/vai uzsāktu diskusiju. 

Viņi, pilnībā vai daļēji aizklāj savu identitāti. Taču, tas diez ko nepalīdz, jo parasti draugu lokā ir zināms, kurš cilvēks slēpjas aiz "maskas". Iespējams, ka tirānijas atmaskotājs tā mēģina noslēpties no "Lielā brāļa" vai no kāda fiziski attīstītāka sociālā tīkla lietotāja, kura pasaules uzskati ļoti radikāli atšķiras no tirānijas apkarotāja paustajiem uzskatiem.

Daļa no viņiem personīgi neko neraksta, bet dalās vai publicē informāciju, kuru nav radījuši viņi un neiesaistās diskusijās. To varētu salīdzināt ar to kā senajā Japānā darbojās ņindzas vai to kā uzvedas labi paēdis sunītis. Savukārt, otra daļa sākumā cenšas iefiltrēties diskusijās un tikai tad pamazām atklāj savu īsto būtību. Viņi parasti pārņem visu diskusiju kā vēzis. Es uzskatu, ka viņi iesākumā izvēlas upuri un tad vienā brīdi diskusijā vairāk nepiedalās divdesmit cilvēki, bet gan tikai divi. 

Tirānijas atmaskotāji parasti pieder pie galēji liberālu vai galēji konservatīvu uzskatu paudējiem.  Man pat ir teorija, ka daļa no viņiem speciāli meklē līdzīgu pretēja uzskata paudēju, lai būtu iespējama episkā Kangara&Lāčplēša, kurā nav un nevar būt uzvarētāju. Brīdī, kad tiek atrasts lietotājs un tiek noskaidrots, ka tieši ar viņu ir vismazāk kopīgu "saskares punktu", tad sākas pieklājīga saruna par to, ka viss nav tā ka viņš uzskata. Tas prasti noslēdzas ar kaut kāda ļoti lakoniska "izdales materiāla" pārpublicēšanu.  
 
Viņš turpmāk ar "izdales materiālu" pārpublicēšanu un atreferēšanu mēģinās parādīt, ka pretējais uzskats ir pilnīgi nepieņemams. Kā arī, tas ir visas mūsdienu tirānijas sakne un no tās izplatības var glabāties pieņemot viņa, parasti ne mazāk radikālos, uzskatus. 
 
Vispār šāda pieeja ir novērota sektantu vidē, kur parasti nav pieņemts paust dažādus (ne obligāti pretējus) viedokļus. Manuprāt, tas ir skaidrojams ar to, ka tirānijas atmaskotāji ir ļoti savrupi un pieder pārsvarā tikai pie virtuālām grupām, kurās arī notiek visa socializācija.  
 
Lielākā nelaime ar šiem cilvēkiem ir tā, ka pastāv liels risks nonākt situācijā, kurā tiek dzirdēta tikai konkrētā cīnītāja "balss". Proti, noslēgšanās no apkārtējās pasaules notiek jau tādā līmenī, kurā tiek sākta atlasīta un uzņemta tikai tā informācija, kurai viņš piekrīt vai viņu interesē.  
 
Līdz ar to, katrs var tikt uzskatīts kā drauds "neatkarībai", "suverenitātei", "brīvībai"... Tajā brīdī var saprast, ka diskusija ar šādu cilvēku nav iespējama, jo viņš nav pat ieinteresēts uzklausīt kāda cita viedokli. Tātad, nav nekāda pamata diskusijai. Pēc pirmajiem "soļiem", veidojas situācija: "Kas nav ar mani ir pret man!" 
 
Gadījumā, ja sākas šī konfrontācija, tad atkarībā no tirānijas atmaskotāja tipa pastāv divi scenāriji. Proti, viņš norobežojas un izliekas, ka pametis diskusiju, bet turpina sekot līdzi un cepties par pasaulē valdošo pagrimumu, vai arī, sākas nežēlīga cīņa "uz nāvi" (kad mamma beidzot aizdzīs gulēt).