Slikts garastāvoklis cilvēkam var būt itin noderīgs, jo bēdīgs cilvēks ir mazāk lētticīgs, ar augstāku spēju vērtēt citus un labāku atmiņu, liecina austrāliešu pētījums.
Sliktā garastāvoklī cilvēks ir kritiskāks un pievērš apkārtējai videi vairāk uzmanības nekā priecīgs cilvēks, kas lielākoties tic visam, ko viņam saka, atklājies Jaundienvidvelsas universitātes psiholoģijas profesora Jozefa Fordžesa vadītā pētījumā.
"Lai gan liekas, ka labs garastāvoklis uzlabo radošumu, elastību, sadarbību un paļāvību - slikts garastāvoklis veicina uzmanīgāku un piesardzīgāku domāšanu, pievēršot vairāk uzmanības ārējai pasaulei," raksta Fordžess. "Mūsu pētījumā secināts, ka bēdīgums veicina informācijas apstrādes stratēģijas, kas labāk piemērotas, risinot sarežģītākas situācijas."
Pētījumā Fordžess un viņa komanda veica vairākus eksperimentus, kas sākās ar priecīgu un bēdīgu noskaņojumu izraisīšanu pētījuma subjektos, liekot viņiem skatīties filmas un atcerēties pozitīvus un negatīvus notikumus. Vienā no eksperimentiem priecīgie un bēdīgie dalībnieki tika lūgti novērtēt populāru mītu un baumu patiesumu, un atklājās, ka cilvēki sliktā noskaņojumā mazāk tic šādiem apgalvojumiem.
Cilvēki sliktā garastāvoklī arī mazāk pieņēma straujus lēmumus, kas saistīti ar rasu un reliģiskiem aizspriedumiem, viņi mazāk kļūdījās, kad tika aicināti atcerēties notikumu, kam bijuši aculiecinieki.
Pētījums arī atklāja, ka bēdīgi cilvēki labāk apraksta savu stāvokli rakstiski. Kā skaidroja Fordžess, tādējādi tiek demonstrēts, ka "mēreni slikts noskaņojums var izraisīt koncentrētāku, piemērotāku un daudz veiksmīgāku komunikācijas stilu".
"Labs noskaņojums ne vienmēr ir vēlams. Cilvēki sliktā garastāvoklī ir mazāk pakļauti vērtējuma kļūdām, mazāk tic aculiecinieku izdomājumiem un ir sekmīgāki augstvērtīgu un pārliecinošu vēstījumu veidošanā," skaidroja pētnieks.
Pētījums ir publicēts žurnāla "Australian Science" novembra/decembra numurā.
