Haaai, te atkal eees! Vakar ieliku rakstu Sīrupa fails/izgāšanās. Par šo rakstu bija daudz viedokļu. Citi domāja, ka tas ir autortiesību pārkāpums, tiri piri... Cerams Rīgas viļņi par to neuzzinās 
, bet lai nu kā es jums apsolīju, ka būs vēl šādi stāstiņi... Es savus solījumus pildu, tāpēc ķeramies pie stāstiem!
Pārsteigums viesnīcā
Ar deju kolektīvu bijām Polijā. Brīvo pēcpusdienu pavadīju kopā ar kādu puisi - sākumā aizgājām uz kino un pēc tam nolēmām satikties arī vakarā. Viņš man uzrakstīja uz lapiņas savas istabas numuru un teica, lai ienāku viņam pakaļ, kad esmu gatava iet vakarā pastaigāties. Atvadijāmies un tikai tad es paskatījos uz lapiņas, kur nevarēju saprast vienu numuru - tas bija ''0'' vai ''9''. Atcerējos, ka Denisa mīļākais skaitlis ir deviņi un pēc norunātās pusstundas aši gāju pie viņa durvīm un pieklauvēju. Kad pēc ilgāka laika vaļā neviens nevēra, pati gāju iekšā un tur ieraudzīju savu klasesbiedreni pliku gultā ar vienu puisi no cita deju kolektīva! Abi ātri palīda zem segas un nobļāvās, lai eju prom. Protams, ka Denisa istabiņa bija ar nulli galā! Visu laiku izlikos, ka nekas nav noticis, bet no klasesbiedrenes gan izvairos, jo man tas likās pretīgi!
Durvis ciet!
Ar draudzeni nereti izjokojam viena otru, pieturot tualetes durvis tā, lai otra netiek ārā. Reiz atkal ķēros pie šī jociņa, stāvot priekšā durvīm un labpatikā smīnot. Liels bija mans izbrīns, kad draudzene iznāca no blakus kabīnes. Izrādās, tualetē biju iespundējusi kādu jauno skolotāju! Protams, jutos neizsakāmi neērti.
Negaidītais lietus
Tas notika kādā karstā vasaras dienā. Ciemos bija atnākusi draudzene un, tā kā diena bija svelmaina un prāts nesās uz nedarbiem, nolēmām apliet ar ūdeni garāmejošus cilvēkus. Domāts darīts, pielējām spaini un pie loga prom! Paceļot spaini un izliekot to pāri palodzei, pat nepaskatījāmies, kam lejam virsū. Tā nu gadījās, ka aplējām līgavu, kas šajā brīdī nāca laukā no frizētavas!!! Bijām pārliecinātas, ka viņa nikna kā pūķis nāks pie mums un prasīs samaksu par nodarīto. Tomēr viņa neatnāca, droši vien neredzēja, no kura dzīvokļa šis negaidītais lietus lija. Toties mēs visu dienu nosēdējām istabā, jo iziet uz ielas bija bail...
Klases vakara nagla
Skolā bija paredzēts klases vakars Ziemassvētku noskaņās. Bijām plānojuši rīkot karnevālu un katrs pārģērbties ar kādu pasaku varoni. Diemžēl nedēlu pirms pasākuma saslimu un negāju uz skolu, bet, protams, biju apņēmusies līdz klasesvakaram izveseļoties. Tā nu attiecīgajā dienā nevarēju izdomāt, ko lai velk uz karnevālu. Beigu beigās saģērbos par Vinniju Pūku. Tētis mani aizveda līdz skolai, tāpēc pa ceļam mani neviens neredzēja. Es skrēju uz klasi, jo jau nedaudz kavēju. Iebrāzos iekšā un paliku kā iemieta, taču visi pārējie smējās līdz asarām. Izrādās, manas prombūtnes laikā viņi bija pārdomājuši un nolēmuši rīkot vienkāršu klases vakaru, nevis karnevālu, un tagad es tur stāvēju lāča izskatā. Sākumā tas šķita TIK pazemojoši, bet vēlāk es biju uzmanības centrā, visi gribēja ar mani fotogrāfēties un dejot.
Nodevīgie svārki
Kādu rītu braucu uz skolu ar autobusu. Tajā dienā man bija ieskaite, tāpēc biju uzvilkusi diezgan kuplus svārkus, un, protams, zeķbikses. Jau iekāpjot autobusā, pamanīju, ka apkārtējo skatieni pievēršas man. Domāju, ka cilvēki vienkārši nav izgulējušies, tāpēc tik uzkrītoši lūr. Jābrauc ir diezgan ilgi. Tā kā sēdvietu es nedabūju, visu ceļu nostāvēju pie durvīm ar muguru pret pārējiem pasažieriem. Kad izkāpu no autobusa, piekārtoju virsjaku un gribēju pavilkt zemāk svārkus, bet sajutu, ka svārku aizmugurējais stūris ir pamatīgi aizķēries aiz zeķbiksēm. Tad man arī pielēca, kāpēc cilvēki tā skatījās. Nepatīkamākais bija tas, ka tajā pašā autobusā brauca arī mans skolasbiedrs, kas stāvēja pāris metru no manis un visu redzēja. Mēs neesam īpaši labi draugi, tāpēc par to noteikti uzzinās liela daļa skolas.
Vēl jau man stāsti palika, tikai šaubos, vai jums tie interesēs. Ja kaut ko sakasīšu, varbūt iznāks arī 3.daļa.
