''Pirmkārt, mūsu mērķis, publicējot šo konkrēto informāciju, bija nevis kādu nosodīt un tiesāt, bet informēt sabiedrību, ļaujot katram pašam pārdomāt, kas ir kas, un izdarīt secinājumus.[..] Slimnīcā sabiedrības ''seja'' parādās kā zem lupas, mēs varam, protams, ieturēt strausa politiku, un izlikties, ka nekā tāda mūsu sabiedrībā nav – nerunāt par daudzām neērtām tēmām, aizbildinoties, ka tā ir ''kāda cita'' kompetence. Kritiķi vaicā, kāpēc par to vispār slimnīcai jārunā? Mēs gribētu atbildēt ar pretjautājumu – bet kuram tad? Mēs varam nerunāt arī par to, ka studentu iesvētību svētku laikā slimnīca pārvēršas par atskurbtuvi un pārdzērušies jaunieši šeit izguļ dzērumu, nerunāt par to, ka vecāki nebrauc pakaļ saviem bērniem, kuri šeit ir nonākuši pēc narkotisko vielu lietošanas, atbildot, ka man viņš nav vajadzīgs un, lai slimnīca viņu liek, kur grib, mēs varam nerunāt par tiem daudzajiem cilvēkiem, kurus tuvinieki burtiski ir pametuši slimnīcā, jo viņiem turpmāk ir vajadzīga pastāvīga kopšana mājās vai sociālās aprūpes centrā un tas savukārt piederīgajiem liek risināt zināmas problēmas, un mēs varam skaļi nerunāt par to, ka mūsu sabiedrībā pastāv jēdzies ''ubagošana kā bizness''.
Sabiedrība aktīvi prasa atbildību tad, kad jau ir notikusi kāda traģēdija, kad kāda problēma ir kļuvusi par stabilu sistēmu. Slimnīca ir vieta, kur daudzas sabiedrības šķautnes ir redzamas kā spogulī, un mēs izvēlamies ieņemt aktīvu pozīciju, norādot uz diskutabliem jautājumiem, kuru risināšana ir ne tikai ''kādas atbildīgās iestādes'' kompetence, bet prasa arī visas sabiedrības līdzatbildību.
Mēs arī turpinām runāt par to, ka par stabilu sistēmu ir kļuvis tas, ka katru gadu pacienti slimnīcai paliek parādā ap 600 000 eiro. Šobrīd summa uzkrājoties, sasniegusi jau 3,5 miljonus. Pēdējo trīs gadu laikā rēķinus mūsu slimnīcā nav samaksājuši 50 000 pacientu. Nevar iezīmēt kādu vienotu nemaksātāja portretu – tie ir gan pensionāri, gan studenti un bezdarbnieki, gan cilvēki ar zemiem ienākumiem un sociāli nelabvēlīgās cilvēku grupas. Diemžēl ir arī negodprātīgie – dažs gada laikā padsmit reizes nonāk slimnīcā, un visas šīs reizes aiziet nesamaksājis. Mēs turpinām par to runāt, cerot, ka beidzot tiks rasts mehānisms, kā slimnīcai šos pacientu parādus kompensēt.''
Man ir jautājums- vai nebūtu tā kā jānorāda uz tām gudrajām galvām, tur mīkstajos krēslos, ka valstī ir problēma?
Ka neskaitāmi cilvēki dzīvo apstākļos, kas ir zem katras kritikas, ka pat nespēj samaksāt medicīniskos pakalpojumus? Un ja reiz valstī viss ir kārtībā, vai tas nav akmens slimnīcu lauciņā, ka cenas ir lielai daļai nepanesamas?
Vēl gribētos pajautāt, cik tad šādas ubagojošas personas drīkst saubagot?
Palasot komentārus citur pie šīs ziņas, atliek secināt, ka ir liela daļa cilvēku, kas nesaprot, ka ir cilvēki, kuriem nav tā paveicies kā viņiem.
Un es negribētu teikt, ka šī neiecietība ir tikai pret smakojošiem bomzīšiem. Nē, tā ir neiecietība pret mazturīgajiem.
Jo, kā jūs, cūkas tādi, nesamaksājāt par slimnīcu...
Nesamaksāja, jo nav par ko.
Jo paskatieties taču apkārt, kur aiziet nodokļumaksātāju nauda?!
Teiksiet, ka ne visi maksā un ne visiem pienākas medicīniskā aprūpe?
Bet vai tie kas godprātīgi maksā, saņam aprūpi pienācīgi? Vai atkal ziņās redz, ka tiek glābta kāda bagātnieka pakaļa stutējot kārtējo brūkošo banku..
Necentieties ar savu attieksmi paust to, ka esat sabiedrības vērtīgā daļa ,noniecinot vājākos un trūcīgākos. Jums ir tikai vairāk naudas.
Tas pret ko ir jāvēršas ir sistēma, kas kalpo bagātajiem. Jo, ne es, ne Tu nepiederam pie tās. Un nekādi Iphone un jaunākās modes somiņa to nemainīs. Mums ir jābūt iecietīgiem vienam pret otru, nevis jāšķeļas, tad arī dzīves līmenis uzlabosies. Bet kamēr mēs riesim virsū visiem uz kuriem mums norāda, tikmēr mēs būsim tur, kur esam.
