Ne katrs, un pat ne katrs otrais lielpilsētu iedzīvotajs zin savus kaimiņus. Cik daudz visiem saviem kaimiņiem zini Tu? Noteikti ir nojausma, esi dzirdējis urbja skaņo no kaimiņa dzīvokļa vai arī trakās kaimiņu tantes kaķu spiedzienus, bet vai Tu zini pašus kaimiņus?
Puisis no Rumānijas nolēma mainīt situāciju un atrada diezgan oriģinālu veidu, kā sadraudzētu savā starpā visus savus kaimiņus. Idejas realizēšanas instruments bija grāmatas!
Sen jau pagātnē gājuši mājīgi pilsētu pagalmiņi, kur katrs zināja savus kaimiņus, vecmāmiņa spieskatīja kaimiņu bērnus, bet brīvdienās vīrieši rīkoja spēcīgos šaha spēļu vai dambretes turnīrus. Mūsdienu mājās-skudru pūžņos kaimiņi var pat neiznāt viens otra seju un pat nenojaust pat eksistenci. Tā arī bija vienā no Rumānijas pilsētas Kluž-Napoka mājām. Bet vienā dienā viss izmainījās viena iedzīvotāja dēļ, kuram ļoti patika lasīt.
"Pēc tam, kad es jaunajā mājā biju nodžīvojis pusotru gadu un nezināju prakstiski nevienu kaimiņu, man uznāca nepārvarama vēlme kaut ko mainīt. Es sapratu, ka mainīt situāciju var palīdzēt kaut kāda kopīga lieta. Tā arī radās doma par "Kaimiņu bibliotēku"" - stāsta rumānis Viktors Mirons.
Viktors paņēma 40 grāmatas no savas pašas personīgājas mājas bibliotēkas (kolekcijas) - tik daudz, cik dzīvokļu kāpņu telpā - un atstāja tās pirmajā stāvā pie pastkastītēm. Blakus grāmatām Viktors nolika zīmīti "Tā ir "Kaimiņu bibliotēka", te katrs var paņemt palasīt grāmatu, atstajot vietā citu". Atskaitot šo lapiņu, puisis atstāja arī improvizētu grāmatu sarakstu, kuras būtu gatavs aŗī dot lasīt, bet kuras negribētu pazaudēt, tāpēc nav iznesis.
Kaimiņiem šī Viktora ideja un iniciatīva ļoti iepatikās un daudzi atnesa savas grāmatas. Bet neskaitot to, tāa veida bbibliotēkas sāka parādīties arī citās Kluž-Napoka mājās un pat citās Rumānijas pilsētās.
Bet nu patiešam - tāda veida bibliotēku savā mājā var izveidot katrs!
Latvijas parastajā daudzstāvenē tāda bibliotēka būtu piedirsta jau pēc 30 min
ja gribas iepaziities ar kaiminjiem jaaurbj ir trijos naktii! iepaziishanaas garanteeta. 
Bet nu patiešam - tāda veida bibliotēku savā mājā var izveidot katrs!
Var var, tikai Latvijā, tas pasākum sauktos mazliet savādāk - publiskā tualete, speciāli bomžiem, ar visu tualetes papīru.
Ja es gribētu sadraudzēties ar saviem kaimiņiem, tad man tur būtu jānes kkādi krievu šlāgeri grāmatu vietā.
