Šajā rakstā par katastrofiskām dabas katastrofām, kas saskaņā ar zinātniskiem pierādījumiem, var notikt kuru katru brīdi.
Postošas dabas katastrofas, kas tiek prognozētas tuvā nākotnē20
315
3
Lielā Kalifornijas zemestrīce. ASV Ģeoloģiskais dienests (USGS) ir palielinājis iespējamību, ka Kaliforniju tuvākajās desmitgadēs varētu skart 8 magnitūdu vai pat vēl spēcīgāka zemestrīce. "Lielā" (angliski - "The Big One" ) zemestrīce ir tas ko daudzi kalifornieši ir gaidījuši ar aizturētu elpu jau vairākus gadus. USGS apgalvo, ka pastāv 7 procentu iespējamība, ka Kaliforniju tuvāko 30 gadu laikā varētu skart 8 magnitūdu vai pat vēl spēcīgāka zemestrīce. 6,5 -7,0 magnitūdu zemestrīces iespējamība ir uzšāvusies līdz 30 procentiem. Ja zemestrīce notiks, tā visticamāk nāks no Sanandreasa lūzuma, kas stiepjas 1200 kilometru garumā cauri visam Kalifornijas štatam, taču ir arī citi lūzumi, kas varētu būt gaidāmo briesmu avoti. Daži ziņojumi apgalvo, ka "Lielā zemestrīce" sāksies Heivārdas lūzumā, kas atrodas netālu no Sanfrancisko. Neatkarīgi no tā, no kurienes zemestrīce nāks, ir paredzams, ka tā iznīcinās lielu daļu Kalifornijas un nogalinās tūkstošiem cilvēku. "Reālistisku krīzes scenāriju" izveidoja 300 zinātnieki un izmantojot uz vēsturiskiem datiem bāzētas prognozes, detalizēti raksturoja zemestrīces rašanos un postījumus. Dators prognozē, ka zemestrīce izraisīs šoka viļņus, kas ceļos ar ātrumu 11 600 kilometri stundā, izraisot nopietnus bojājumus automaģistrālēm un ēkām. Kopumā, lielākās briesmas jebkurā zemestrīcē ir ugunsgrēki. Baltais nams ir piešķīris 5 miljonus dolāru komandai no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta, Bērkli Kalifornijas universitātes un Vašingtonas universitātes, kas strādā pie Zemestrīču agrās brīdināšanas sistēmas izveides, kas brīdinās cilvēkus vienu minūti pirms zemestrīces sākuma. Šobrīd šī sistēma var izplatīt brīdinājumu tikai 10 sekundes pirms zemestrīces sākuma.
8,0 - 9,0 magnitūdu zemestrīce pie Oregonas krastiem. Ar vairāk nekā 150 brīvprātīgo ekspertu kopīgiem centieniem Oregonas Seismiskās Drošības Politikas Konsultatīvā Komisija prognozē, ka tuvāko 50 gadu laikā pie Oregonas piekrastes notiks 8,0-9,0 magnitūdu spēcīga zemestrīce un tai sekos milzu cunami. Svarīgākie jautājumi ir: Kad tieši tas notiks, un vai Oregona būs gatava? Iespējamais šīs zemestrīces-cunami dubultkatastrofas avots ir Kaskādijas subdukcijas zona - 1287 kilometru gara plaisa Zemes garozā 97 kilometrus no Oregonas piekrastes. Šo subdukcijas zonu veido Huana de Fukas un Ziemeļamerikas kontinentālās tektoniskās plātnes, un tā tiek uzskatīta par "klusāko subdukcijas zonu pasaulē", bet šobrīd tiek uzskatīts, ka tā slēpj vienu no lielākajiem šī gadsimta seismiskajiem notikumiem. Šis notikums ir prognozēts kopš 2010.gada; Komisija tagad apgalvo, ka tas neizbēgami notiks. Šī prognozētā zemestrīce un cunami nogalinās vairāk nekā 10 000 cilvēku, un, iespējams, izraisīs atsevišķu Rietumukrasta sauszemes daļu atdalīšanos, un radīs zaudējumus 32 miljardu ASV dolāru apmērā.
Lielākais cunami cilvēces vēsturē (Atlantijas okeāns). Dr. Saimons Dejs no Londonas universitātes koledžas un un Santakrusas Kalifornijas universitātes Dr. Stīvens Vards prognozē, ka Cumbre Vieja vulkāns Kanāriju salās (Laspalmasas salā) izvirdīs un radīs lielāko cunami vēsturē. Viņu kopīgi rakstītajā izdevumā par šo tēmu 2001.gadā, Dr. Dejs un Dr. Vards pieļauj, ka pēc iepriekšējā izvirduma Cumbre Vieja kreisā nogāze kļuvusi īpaši nestabila. Ja Cumbre Vieja izvirdīs atkal, tā kreisā nogāze kļūs par nogruvumu, kas varētu izraisīt lielāko cunami cilvēces vēsturē. Pēc viņu aprēķiniem izriet, ka milzu vilnis ceļos ar ātrumu 800 kilometri stundā, būs 100 metrus augsts, kad nonāks līdz sauszemei, un tas sasniegs Floridu deviņu stundu laikā pēc rašanās. Dr. Dejs un Dr. Vards prognozē, ka cunami sasniegs tik attālas vietas kā, piemēram, Angliju, Floridu, un Karību reģionu. Jāņem vērā, ka šis ir visļaunākais scenārijs. Ja Cumbre Vieja izvirdums patiešām izraisītu zemes nogruvumu, maz ticams, ka vienā reizē okeānā iekristu pietiekami daudz zemes, lai radītu milzu cunami.
ASV Austrumkrasta applūšana. 2012.gada oktobrī viesuļvētra Sendija atstāja daudzas ASV austrumkrasta pilsētas zem ūdens. Tādas vētras kā Sendija notiek tikai reizi 700 gados, uzsver NASA. Tomēr, pašreizējās jūras līmeņa tendences gar austrumu piekrasti varētu līdz 2050.gadam atstāt lielākās pilsētas zem ūdens. Virdžīnijas jūras zinātnes institūta profesora Džona Būna 2012.gadā veiktajā pētījumā tika apgalvots, ka būtiskas jūras līmeņa izmaiņas gar austrumkrastu no Kīvestas, Floridā līdz Ņūfaundlendai, Kanādā, sākās aptuveni 1987.gadā. Viņa pētījums rāda, ka jūras līmenis katru gadu paaugstinās par 0,3 milimetriem. Šis pētījums sakrīt ar ASV ģeoloģijas institūta pētījumu, kuru veica zinātnieki Floridā. Tajā tika noskaidrots, ka Austrumkrasta jūras līmenis pieaug trīs vai četras reizes ātrāk nekā jebkur citur pasaulē. Vislielākās briesmas draud piekrastes teritorijām ASV ziemeļaustrumos, tajā skaitā Ņujorkai, kas varētu būt appludināta līdz 2050.gadam. Ņujorkas jūras līmenis līdz 2050.gadam var paaugstināties par 79 centimetriem un teju ceturtā daļa pilsētas, kurā mīt 800 000 cilvēku, var nokļūt plūdu apdraudētā zonā.
Spēcīgāki mežu ugusngrēki ASV. Karstākas un sausākas vasaras veicina tādu apstākļu rašanos, kas palielina ugunsgrēku riskus. Tādēļ Hārvarda universitātes Inženierzinātņu un lietišķo pētījumu skolas (SEAS) zinātnieki prognozē, ka līdz 2050.gadam ASV mežu ugunsgrēku “sezona” būs trīs nedēļas ilgāka, piedūmojums pieaugs divkārt un tiks radīti būtiski lielāki postījumi. Kopš 1999.gada uguns izpostītās platības ir palielinājušās no 0,9 līdz 2,6 miljoniem hektāru gadā. Tie ir miljonu dolāru zaudējumi ik gadu. Tā, pērn Vašingtonas štatā ugunspūķis vienlaikus plosīja 104 000 hektārus, nodarot vairāk nekā astoņus miljonus ASV dolāru zaudējumus.
Fudzi kalna izvirdums. Pēc 2011.gada Japānas zemestrīces, palielināta seismiskā aktivitāte tika novērota 20 no 110 aktīvajiem vulkāniem Japānā, liekot ekspertiem domāt, ka kādu dienu viens no tiem izvirdīs. Japānas meteoroloģijas aģentūra (JMA) uzrauga seismiskās aktivitātes Japānas aktīvajos vulkānos. No 110 Japānas vulkāniem, 47 tiek uzskatīti par "aktīviem" - tas nozīmē, ka tie ir izvirduši pēdējo 10 000 gadu laikā vai regulāri izmet gāzes. Aprēķini liecina, ka Japānā vulkāna izvirdumam ir jānotiek ik pēc 38 gadiem. Pašlaik katru gadu Japānā notiek 15 "vulkāniskie notikumi". 47 aktīvo Japānas vulkānu sarakstā Fudzi kalns ir Japānas augstākais vulkāns, tā augstums ir 3776 metri virs jūras līmeņa. 2014.gada jūlijā franču un japāņu zinātnieku grupa publicēja ziņojumu, kurā apgalvots, ka Fudzi kalns ir tas vulkāns, kura izvirdums ir visticamākais un visdrīzākais. Fudzi kalns atrodas tikai 100 kilometrus no galvaspilsētas Tokijas. Ja Fudzi izvirdīs, no pilsētas nāksies evakuēt 750 000 cilvēku, un lielu daļu Tokijas pārklās biezs pelnu slānis.
Megazemestrīce Čīlē. 2014.gada aprīļa zemestrīce Čīlē atvēra plaisas, kas var novest pie 8,5 magnitūdu vai pat vēl spēcīgākas zemestrīces Čīlē. 2014.gada 1.aprīlī, 97 kilometrus no Čīles ziemeļrietumu piekrastes notika 8,2 magnitūdu zemestrīce, izraisot zemes nogruvumus un 2 metrus augstu cunami. Sava novietojuma dēļ šī zemestrīce radīja vēl lielākas zemestrīces iespējamību pie Čīles krastiem. Šī zemestrīce radās no subdukcijas zonas, kur viena tektoniskā plātne, proti, Nakas plātne slīd zem Dienvidamerikas plātnes. Konkrētajā zonā megazemestrīce nebija notikusi kopš 1877.gada, taču 2014.gadā atbrīvojies vien 33% no zemes slāņos uzkrātās tektoniskās spriedzes, tādēļ spēcīgas kataklizmas ir iespējamas arī turpmāk. 1960.gadā Čīle piedzīvoja 9,5 magnitūdas spēcīgu zemestrīci, kas izraisīja cunami Japānā un Havaju salās un tiek uzskatīta par visspēcīgāko reģistrēto tektonisko kataklizmu. Čīle ir viena no seismiski aktīvākajām valstīm pasaulē, kas atrodas tā dēvētajā Klusā okeāna “Uguns lokā”, kurā norisinās 75% no pasaules tektoniskajām aktivitātēm.
Tev patiks šie raksti
