Vēsture ir piepildīta pilna ar ļoti savādiem un dīvainiem notikumiem, piemēram, karš , nāves sodi, cietum sodi un vēl daudz, kas cits. Tā pat arī mēs zinam to, ka vēsture ir noslēpumaina pilna, kas slēpj ļoti daudzus un mīklainus notikumus.
Jūs noteikti arī esat spokos lasījuši dažādu nāves sodu veidus, par ko vēsture klusējusi, bet tagad ir jauni fakti, jauni pierādījui.
Populārākie nāves sodi, kas atklāti pavisam nesen!35
Indijā bija ļoti populārs nāves sodu veids izmantojot ziloni. Kā ziloņi to visu darīja? Indijā ziloņus speciāli apmācīja, kur zilonis klausīja tikai to, kas sēdēja viņam uz muguras un kā jau attēlā redzemas, ka zilonis saspieda noteiktu ķermeņa daļu, viss biežāk izmantoja galvu, bet citreiz izmantoja vēdaru, lai upuris nedaudz pamocās.
Kā jau pēc attēla redzat, ka šis vieds izskatās pēc pirātiem, bet kā viņi to darīja? Kā filmā ''Karību jūras pirāti'' nebūt nav kad ielec un izdzīvo. Bet, kad pirāti izdomāja, kādu ieslodzīto sodīt viņi bieži vien iemeta iekšā ūdenī jeb ielēja asinis, lai tuvākās plēsējas ierodas pēc iespējas ātrāk un tad, kad ieradās plēsēji, ieslodzītajam lika lekt tur iekšā.
Senajā Romā bija ļoti populārs nāves sods - apsmērēt upuri ar asinīm, sasiet un palaist leopardu vai lauvu virsū vai jeb kādu plēsēju, kam garšo gaļa vai kaut kas tamlīdzīgs. Un tālāk bija sekojošais plēsējs uzbruka un viss biežāk plēsējs sāka kost vēdarā, kas izraisīja upurim ļoti nežēlīgas sāpes un mokošu nāvi.
Šis nāves sods bija ļoti populārs visur, pilnīgi visur - Eiropā, Āzijā, Āfrikā utt. Šo nāves sodu sauca par Ekskoriācija, šis nāves sods bija ļoti sāpīgs un mokoš, katru sekundi upuris cerēja, kaut viņš ātrāk nomirtu. Šajā nāves sodā, lēnām grieza ādu nost, līdz visa āda tika nogriezta un sāka griezt vaļā vēdaru un rāva ārā katru orgānu un upuris to visu redzēja.
Šis vairāk nebija nāves sods, bet vienkārš moku kambris. Šo moku ierīci izmantoja skandināvi. Kā šis viss izpaudās? Tātad upurim iedeva pa galvu, lai atslēdzas, pēc tam kamēr upuris ir bezsamaņā tika griezta pušu āda un bāztas cauri citu radījumu ribas, viss biežāk tās bija kāda dzīvnieka, bet arī citreiz kāda miruša cilvēka ribas, ko tad darīja tālāk? Upuri pakarināja aiz šīm ribām, lai āda nedaduz atplīstu un sāka uz brūcēm bērt sāli un upurim obligāti bija jāpasaka mokās : ''Es nožēloju savus grēkus'' un kamēr tas netika pateikts, tikmēr sāli bēra, citreiz esot bijuši gadījumi, ka dēļ pārliekus daudz sāls bēršanas cilvēks ir nomiris.
Šis nāves sods bija ļoti atpazīstams visā Eiropā un Ziemeļamērikā, šajā nāves sodā bija principā viss tas pats, kā pirmajā manis minētajā, kur zilonis kāpjs virsū, bet šeit var teikt ir nedaudz trakāk. Upurim lika apgūlties uz vēdara, bet zem vēdara bieži vien bija dažādas asas lietas un virs upura uzlika lielu tādu kā līdzīgu finieri, bet pēc tam sāka lēnām krāmēt virsū akmens bolokus. Upuris varēja dzirdēt kā plīst pamazām viņa kauli un izjust, kā ir tas, kad tev pa muti nāk ārā kāds orgāns, bieži vien tas bija kaut kādas plaušas gabaliņi vai ļoti reti pat iznāca kuņģis.
Šī metode bija vēl populāra līdz pat 1937.gadam, ko šajā nāves sodā darīja? Šajā nāves sodā izpildīja šādi - upuri ielika iekšā koka zārkā un tika ielikts milzīgā krāsnī, kur tika aizdedzināts un izņēma aptuveni tikai pēc vienas stundas, kad viss tika sadedzināts.