Plaudis jeb Breksis2

Atšķirīgās pazīmes. Spuras pelēkas, daļēji melnas (skat. plici un spāri). Sānu līnijā parasti vairāk zvīņu nekā plicim, bet mazāk nekā spārei. Rīkles zobi vienā rindā (skat. plici). Anālajā spurā mazāk staru nekā spārei-

Bioloģija. Saldūdens vai puscaurceļotāja zivs. Uzturas baros. Sevišķi lielas koncentrācijas veido rudenī, izvietojoties ziemošanas bedrēs. Ziemā mazaktīvs. Novērota līdz 440 km tāla migrācija, pār-vietošanās ātrums 14 km diennaktī. Pamatbarība: bentoss, īpaši hironomīdu kāpuri un zooplanktons. Sasniedz 32 gadu, Latvijā 19 gadu vecumu.

Vairošanās. Dzimumgatavība iestājas 2-13 gadu vecumā, sasniedzot 5-41 cm, Latvijā 14-34 cm garumu (l). Auglība 0,4-912,3 tūkst. ikru. Nārsto aprīlī-jūlijā, Latvijā maijā-jūnijā (ūdens t° 8-24°C) no 5 cm līdz 20 m dziļumā. Pārsvarā raksturīgs vienlaicīgs nārsts 1-3 piegājienos ar 6-19 dienu starplaiku. Kopējais nārsta ilgums 3-45 dienas. Ikri pielīp pie augiem, to attīstība ilgst 2-19 dienas (90-161 grāddienas). Pēc izšķilšanās kāpuri aptuveni 2 dienas pavada piestiprinājušies pie augiem. Veido hibrīdus ar plici, raudu, ruduli, sapalu un vīķi.

Izplatība. Eiropa un Āzija. Latvijā sastopams daudzās upēs un ezeros, kā arī jūras piekrastē, īpaši upju grīvu tuvumā. Nelielās upītēs un nelielos vai stipri aiz-augušos, īpaši slēgtos ezeros parasti nav sastopams. Izplatība līdzīga pliča izpla-tībai. Vismaz kopš 1920. gada plauži tiek pārvesti no vienām ūdenstilpēm citās. No 1938. līdz 1996. gadam ielaists vairāk nekā 107 (14% ) ezeros, kā arī citās ūdenstilpēs.

Izmantošana. Iekšējo ūdeņu rūpnieciskajā nozvejā pēc masas visvairāk pārstā-vētā zivju suga. 90. gados Latvijā Rīgas līcī un Baltijas jūras piekrastē nozvejoja ap 30-80 t plaužu gadā. Bieži sastopams makšķernieku lomos. Jūras piekrastē kopš 60. gadiem nozvejas palielinās un 90. gadu vidu tās sastāda ap 70-80 t gadā

Un kā vienmēr katrā zivju rakstā, katra valodā iztulkots vārds plaudis(breksis)