Sveiki spocēni. Neizdevusies diena šodien bija, par ko šodien pastāstīšu. Un vispār - par šo tēmu kopumā.
(Nav izdomāts, tas ar mani šodien notika)
Šodien notika angļu valodas stunda, kurā, protams, kādam nebija grāmatas, tāpēc viņš piesēdās pie manis. Mierīgi mācamies, viņš klusi pateica joku, es pasmējos, un tad skolotāja sāka uz mums abiem bļaut un lika man teikt nākamo piemēru. Es viņu pateicu, bet tas piemērs beidzās ar frāzi "It isn`t my fault" (Tā nav mana vaina). Skolotāja man saka: "No, it is your fault" (Nē, tā ir tava vaina). Nedaudz apstulbis par to, uzdevu vēl vienu jautājumu: "That I exist?" (Tāpēc, ka es eksistēju?). Viņa atbild: "Yes." (Nav vērts tulkot, tāpat gandrīz visi zina, ko nozīmē "Yes"). Tātad, viņasprāt, tā ir mana vaina, ka es eksistēju? Nopietni? Viņa laikam neiedomājās, ka tas var aizvainot. Tas ietekmē cilvēku. Līdz ar to mans pumped-up garastāvoklis bija čupā ar šo vienu īso dialogu. "Wow, judges these days."
Tas izbojāja man dienu, citi gan teica : "Es gan to uztvertu kā joku." Uztveriet! Man pie kājas! Kad es par to runāju čatā ar Ascension, viņa teica: "Neņem galvā, tas taču bija sarkasms." Tas man atgrieza filmiņu atpakaļ, un viņas sejā nepakustējās pat vaibsts. Es pat pieļauju, ka viņa pat nezina jēdzienu "sarkasms".
Nesen viņa mums teica, ka jaunie skolēni (savā pirmajā gadā jaunajā skolā) no viņas baidās. Viņa brīnījās, kāpēc, viņasprāt, "Es taču esmu laba skolotāja, uz nevienu nebļauju, sakarīgi paskaidroju...". Mēle niezēja ieteikties un protestēt pret šo sevis "uzcelšanu" debesīs. Bet principā, labāk klusēšu, citādi rīt ir angļu valoda.
Lai kā nu man gribētos, bet tas nav vienīgais, par ko es šodien gribu pastāstīt.
Nejauši uzgāju http://spoki.tvnet.lv/profils/orgazmo rakstu http://spoki.tvnet.lv/tribine/Mate-ielas-vidu-apcel-bernu/726779 . Varbūt tas ir pret oriģinālraksta noteikumiem, bet atļaušos citēt rakstu:
"Kad es pamanīju to sievieti ar bērnu pirmkārt man viss dīvaināk likās, tas, ka bērns ir pie pavadas. Es saprotu, ka ir vecāki kas savu bērnu tā ved, bet šim bērnam bija aptuveni 6-7 gadi un man liekās, tas nav tas vecums, kad tevi jāved pie pavadas.. Tālāk es biju izbrīnīts vel vairāk. Paejot kādu gabaliņu uz priekšu es pamanīju, ka sieviete kas veda bērnu vel esot agresīvi noskaņota. Mazais puika, kā jau bērns visu gribēja aplūkot un paskatīties. Ejot pa ceļu tur bija kaut kādas puķes, mazais pie tām piegāja un gribēja laikam kādu noplūkt, bet māte viņu aiz tās pavadas parāva tā, ka viņš pilnīgi atkrita uz muguras. Tad viņa viņu piecēla un kliedza viņam sejā ‘kas tu muļķīgs esi? Normāli paiet vairs nevari. Sen laikam kārtīgi dabūjis neesi.’ Man mute bija vaļā. Kad es ko tādu redzēju pats savām acīm no sievietes kura nemaz neizskatījās tik agresīva.. Tālāk bērns sāka histēriski raudāt, bet māte kā neko neredzot vienkārši viņu vilka aiz tās pavadas. Tas ir normāli? "
Nesaprotu. Es saprotu, ka cenšas izaudzināt paklausīgu bērnu, bet ne jau tādā mērā. Tā rodas šādi Adidas treniņbiksēs, ar saulespuķu sēkliņām un aliņu rokā, cīga mutē, un tik lamājas uz velna paraušanu.
Raksta apakšā uzgāju vēl kādu gadījumu, autors http://spoki.tvnet.lv/profils/Norma-Dzina-Mortensone , citēšu: "Šodien arī man bija labs gadijums... Sieviete, savam dēlam kurš iet 1.klasē pateica: ''Kas tu mīzals esi, nevari iziet caur parku līdz skolai?''
Nu tas jau ir pāri visam. Bērnam, pirmklasniekam, uzkliegt un nolamāt par to, ka viņam bail iet vienam pašam. Man arī tā ir bijis, ka bail iet uz skolu vienam pašam. Nu un? Obligāti par mīzalu jānosauc. Klusēju. Nav ko teikt. Vienkāršs sviests.
Tas arī viss, nesaprotu šādu padarīšanu. Vecāki vardarbīgi izturas pret bērniem, skolotājas aizvaino... Neredzu tam nekādu izskaidrojumu. Ok, vecāku gadījumā, cenšas izaudzināt paklausīgu bērnu. Nevarēja atrast citu metodi? Un skolotāja? Viņa nevarēja padomāt, ko saka? I just don`t get it.
Negaidu plusus, medaļas, jebko. Vienkārši izsaku savas domas un viss.
Paldies, ka izlasīji, un vēlu tev jauku noslēguma MEGAkonkursa nedēļu.