Piektdienas picas vakari ir piekopts rituāls daudzās austrāliešu ģimenēs. Bet kamēr tu neatceries nabaga necilo picas piegādātāju, viņš par tevi mēdz iedomātiies ne reizi vien! Tika intervēti 5 Austrālijas picu piegādātāji, par to, kas tik specifisks un prātā paliekoš ir viņu darbā !
Picas piegādātāju atzīšanās!15
Sems, 34, Esendona, Viktorija
-‘’Es kā vienmēr piegādāju picu patstāvīgajam klientam, bet kādu dienu, durvis, parastā vīrieša vietā, atvēra dāma, ģērbusies bargās kundzes kostīmā! Vienīgais, kas trūka bija pātaga!’’
-‘’Cits puisis vienmēr piegāja pie durvīm savos bokseršortos un nekad nekamī citā! Visi piegādātāji strīdējās, kurš pie viņa brauks, jo viņš vienmēr uzvedās kā kretīns! Kad mēs zvanījām pie durvīm, viņš tās atvēra tikai tik daudz, lai padotu naudu, un izrāva picu no rokām un aizcirta durvis! Agrāk es baidījos tur iet, jo viņam vienmēr ir tik jocīga sejasizteiksme, kas man parasti liek justies ļoti neērti.’’
-‘’Neskaitāmi cilvēki man piedāvājuši narkotikas. Ir tādas mājas, kur jau pa gabalu var sajust marihuānas smaržu. Man ir piedāvāta marihuāna, kokaīnas, aklohols utt. Bet neko no tā es neņēmu, jo man tomēr jāsēž pie stūres.’’
Kriss, 38, Koburga, Viktorija
-‘’Es reiz piegādāju picu vecam vīrietim, kas runāja tikai itāliski, un man nebija ne mazākās nojausmas, ko viņš saka. Reiz viņš atvēra durvis un viņš bija pilnīgi kails, es izlikos, ka neko neredzu un, kad paņēmu naudu centos skatīties tieši viņam sejā, lai nepaskatītos uz leju! ’’
-‘’Reiz es piegādāju picu uz moteli un durvis atvēra meitene, kas dzīvo manā ielā! Viņa bija izpūrusi un nosarkusi. Tad pie durvīm parādijās arī viņas puisis. Tā bija neērta situācijas, jo kā noprotu, kārtis viņi noteikti nebija spēlējuši!’’
Šons, 19, Epinga, NSW
-‘’Reiz piegādāju picu meiteņu vakaram, un dāmas bija manāmi iereibušas. Viena no viņām aicināja mani iekša un piedāvāja nodejot viņām striptīzu, es pieklājīgi atsacījos. Vēl aizvien par to nedaudz nožēloju!’’
-‘’Viens no slavenajiem austrāliešu kriketa spēlētājiem bija viens no patstāvīgasjiem klientiem. Viens no kolēģiem bija tik lielā sajūsmā, ka var piegādāt viņam picu, ka ielika postu par to facebook, pat ar visu adresi. Pēctam viņš nesaprata, kāpēc šefs liek ierakstu izdzēst.’’
-‘’Es atceros jauniņo, kas nez cik reizes pēc kārtas iesēdās manā mašīnā , nevis savā! Kā var sajaukt zilu Honda ar zaļu Toyota? Tas ir apbrīnojami, cik lēnu dažiem pielec.’’
Neds, 49, Kembelfīlda, Viktorija
‘’Es dažreiz piegādāju picas motociklistu klubam, bet viņi nekad nedod dzermnaudas, tāpēc es sakratu viņu bundžiņas ar dzērieniem. Kad piegādāju picas uz bordelim, arī tur nedod dzeramnaudas, bet es kaut kā nevaru dusmoties par to!’’
Vīnija, 32, Melburna, Viktorija
-‘’Es visvairāk neciešu, ka tumšā laikā cilvēki neatstāj ieslēgtas āra gaismas un, tāpēc bieži paklūpu. Tāpēc arī viņu dzērieni ‘’nejauši’’ sakratās!’’
-‘’Dažreiz tumšā laikā es ‘’nejauši’’ iekāpju cilvēku puķēs, jo lietainā laikā, kat cilvēki maksā par picu, piemēram, 48 $, viņi vēl gaida atlikumu, kad iedod man 50$.’’
-‘’Dažreiz es piegādāju picu mājai uz kuru man jābrauc 10 km un ceļā tas man aizņem pusstundu. Viņi nekad nedod dzeramnaudu. Pāris reizes es pa ceļam piestāju blakus esošakās picērijās un paņēmu viņu bukletus, ko vēlāk sametu viņu paskastē! Bet viņš tāpat turpina pasūtīt pie mums! Laikam jau mums ir garšīgākā pica!’’