Patiesība: Pirmais informācijas laikmeta upuris?17

Pretrunīgas informācijas priekšā, lietotājam tūlītēji skaidrs ir tikai viens – kāds melo, tikai nav skaidri redzams kurš. Šādā vidē apjucis lietotājs, tver pēc sev tuvākā un pazīstamā, izvēloties ticēt ziņām, kuras vislabāk saskan ar tā jau pastāvošo pasaules redzējumu. Lietotājs ar iesakņotiem liberāliem uzskatiem imigrācijas jautājumā, kā ticamas un nozīmīgas pieņems ziņas, kas ataino bēgļus pozitīvā gaisotnē, bet pretēji vērtēs brīdinājumus par imigrācijas riskiem. Tāpat Kremļa ārpolitikas pretinieki automātiski piešķir daudz lielāku uzticības kredītu ziņām, kuras konfliktu Ukrainā atspoguļo atbilstoši tā uzskatiem par Putina valdību. Savas politiskās pārliecības vadīti, lietotāji parakstās uz atsevišķiem ziņu kanāliem sociālajos mēdijos, tādejādi abonējot savu taisnību.

Izmanīgākie visu politisko pārliecību populisti izmanto šādus apstākļus, lai patiesību padarītu par abstraktu jēdzienu. Jaunievēlētā ASV prezidenta Trampa padomnieks Kelains Konvejs, pieķerts melos, ar teju orvelisku cinismu, paziņoja, ka nepatiesības vietā viņš ir dalījies ar alternatīviem faktiem.  Putina informācijas kara stratēģija vadās pēc lozunga: Visi melo! Tās pamatā ir pretējās puses apvainošana tieši tajās pašās darbībās, kurās tiek vainots pats Putins. Nu jau bijušais Lielbritānijas premjers, sekojot ar nazi bruņota islāmista uzbrukumam garāmgājējam Londonas metro, izvēlējās izcelt frāzi You ain’t no Muslim, bruv! (Tu neesi musulmanis brālīt!), kuru izkliedza kāds liecinieks musulmanis, tomēr liberāļi tikpat kā nekad neatsaucas uz naidpilniem musulmaņu aicinājumiem pret Rietumu demokrātiju, kaut gan tādas balsis ir arābu pasaulē ir bieži sastopamas.

Liberāļu populisti piedāvā nobaudīt Trampam pašam savu zāļu garšu, izplatot vairākas nepatiesas ziņas par kontroversiālo politiķi par spīti mazticamiem, vai pat acīmredzami nepatiesiem pirmavotiem. Spilgts šādu ziņu piemērs ir baumas par topošā prezidenta piedzīvojumiem ar prostitūtām Krievijas viesnīcā. Vēl viens amizants piemērs ir liberāļu apsūdzība, ka Tramps esot pavēlējis aizvākt cilvēktiesību aktīvista Mārtina Lutera Kinga krūšutēlu no Ovālā kabineta. Kā izrādījās vēlāk, afroamerikāņu tiesību celmlauža bronzas tēls tomēr ir palicis savā vietā, bet baumas izplatījis kāds žurnālists, kurš, apmeklējot Trampa kabinetu, krūšu tēlu nebija ievērojis, vai arī nebija gribējis ievērot. Kad nedēļu vēlāk Mārtina Lutera Kinga piemiņas dienā, uzrunājot tautu, Tramps atkārtoti noraidīja šīs baumas, tie paši liberālie mēdiju kanāli, kas izplatīja nepatiesās ziņas, vainoja Trampu takta izjūtas trūkumā, jo piemiņas diena esot paredzēta, lai godinātu Kingu, nevis attaisnotos nepatiesos uzbrukumos.

Juvals Harari, savā grāmatā Homo Sapiens: Īsa cilvēces vēsture, izsaka viedokli, ka cilvēku un dzīvnieku spilgtākā atšķirība ir mūsu spēja savā iztēlē radīt abstraktus tēlus, kas iegūst svaru objektīvā realitātē tādēļ vien, jo esam izlēmuši tiem ticēt, vai vismaz ticēt, ka pietiekoši daudzi no mums tiem tic (juridiskas personas, valūtas, birokrātiskas iekārtas utt). Vai modernie populisti paļaujas uz šo cilvēces raksturojumu, lai radītu alternatīvas patiesības? Vai ir iespējams, ka 21. gadsimta informācijas sprādziena nenoteiktības gaisotnē, zudīs robežas starp abstrakto un reālo?