Pašnāvnieku atstātās zīmītes13

Zelta vārtu tilts ir populāra pašnāvību vieta jau kopš tā atklāšanas. 1954. g. no tā nolēca Džons Tomass Doils, kas, iespējams, cieta no trigeminālās neuralgijas, kuras rezultātā pie mazākā kairnājuma sejā rodas neizturamas sāpes. Zīmīte bija vienkārša "Pilnīgi nekāda iemesla, izņemot to, ka man ir zobu sāpes"

Pers Ohlins bija norvēģu blekmetāla grupas "Mayhem" dziedātājs. Viņa iesauka bija Mirušais un viņu visu dzīvi fascinēja nāve. Viņu atrada ar pārgrieztām vēnām un rīkli, bet, lai būtu drošs, ka patiešām mirs, viņš vēl bija sev iešāvis galvā. Zīmītē uzrakstīja "Atvainojiet par asinīm, bet man vajag uzšķērst savas vēnas un kaklu. Bija iecerēts, ka es miršu mežā, lai paietu dažas dienas kamēr mani atrastu. Es piederu mežam un vienmēr esmu tā gribējis. Neviens tāpat nesapratīs notikušā iemeslus. Lai sniegtu kaut ko līdzīgu paskaidrojumam, pateikšu, ka neesmu cilvēks, šis ir tikai sapnis un drīz es pamodīšos. Bija pārāk auksts un asins visu laiku sarecēja un jaunais nazis bija neass. Ja neizdosies mirt no naža, tad es iznesīšu visus savus sūdus no galvaskausa. Tomēr es to nezinu. Esmu atstājis savu dzeju pie 'Let the good times roll' un atlikušo naudu. Kas to atrod, var darīt ar to visu ko grib. "

Badfinger grupa 1974. g. noslēdza jaunu līgumu, bet pateicoties jaunajām saistībām ar grupas menedžeri Stenu Polliju, viņi bija bankrotējuši. Pīts Hams, grupas dziedātājs, krita panikā, jo viņš bija nopircis jaunu māju un draudzene gaidīja bērnu. 1975. g. 23. aprīlī viņu atrada pakārušos savā garāžā. Zīmītē bija rakstīts "Anna, es tevi mīlu, Blēra, es tevi mīlu. Man nebūs atļauts mīlēt un uzticēties visiem. Tā ir labāk, Pīts. P.S. Stens Pollijs ir bezjūtīgs nelietis. Es paņemšu viņu sev līdzi."

Mišels Heismans nošāvās uz Harvardas univaristātes Memoriālās baznīcas kāpnēm. Pēc sevis viņš atstāja 1904 lappuses biezas "Pašnāvības piezīmes" Tas bija 5 gadus ilga pētījumu apkopojums. Kopumā viņš savu pašnāvību bija padarījis par "nihilisma eksperimenta" pēdējo lietu. Viņš rakstīja "Katrs vārds, katra doma un katra emocija atgriežas pie galvenās problēmas - dzīve ir bezjēdzīga. Nihilisma eksperimenta mērķis ir meklēt un atrast katru ilūziju un mītu, lai arī kur tas nenovestu neskatoties ne uz ko, pat ja tas mūs nogalina" 

Kristīne Čabaka 1974. g. 14. jūlijā izdarīja pašnāvību. Viņa gan neatstāja aiz sevis pēcnāves zīmīti, bet gan izdarīja to tiešajā ēterā un internetā var atrast video ar to. Tas notika Floridas rīta programmas laikā. Viņas pēdējie vārdi bija "Atbilstoši Channel 40 politikai par vienmēr svaigāko asiņu un zarnu pasniegšanu, jūs ieraudzīsiet citu "pašu pirmo" - plānotu pašnāvību." 

Pēc tam viņa izvilka 38. kalibra revolveri un iešāva sev galvā. 

Kādu pēcnāves zīmīti atrada piesietu pie pasta baloža kājas. Tas notika Žengžou, Ķīnā.

"Es patiešām neesmu tev nodarījis pāri. Mēs esam bijuši kopā jau piecus gadus. Vai uz šo laiku tu nezini, kas par personu es esmu? Tas ir slikti, ka mūsu "Mazais pelēkais" ir tikai balodis. Tas būtu lieliski, ka viņš varētu runāt. Tas varētu pierādīt manu nevainību. Man nav citas izvēles. Vai nāve ir vienīgais veids kā to pierādīt? Patiešām grūti ir Tevi mīlēt. Šie ir mani pēdējie vārdi. Šijazi"

Baloža īpašnieku izdevās atrast, bet to, kurš parakstīja zīmīti, neizdevās 

Džordžs Īstmans bija Kodak kompānijas dibinātājs un filmiņas izgudrotājs. Pateicoties viņam fotografēšana no dārga un sarežģīta elites hobija kļuva par lietu, ko varēja darīt gandrīz vai ikviens. Dzīves pēdējos gados viņš cieta no dažādām slimībām. Kļuva ļoti grūti staigāt. Viņa māte pēdējos gadus bija pavadījusi ratiņkrēslā un negribot līdzīgu likteni, viņš izdarīja pašnāvību 1932. g. 14. martā. Zīmīte bija lakoniska "Maniem draugiem. mansdarbs ir padarīts. Kāpēc gaidīt? GE"

Džošua Raiens Alkorns 14 gados saprata, ka ir meitene zēna ķermenī. Viņa vecākiem kā konservatīviem kristiešiem bija neiespējami to pieņemt. 17 gadu vecumā viņš izdarīja pašnāvību. 3 stundas pēc iecerētās nomiršanas Tumblr parādījās viņa pēcnāves zīmīte. 

"14 gadu vecumā es sapratu, ka esmu transpersona un sajutos laimīgs. Pec 10 gadu apjukuma es sapratu kas es esmu. Es nekavējoties to pateicu mammai, kas reaģēja ļoti negatīvi, pasakot, ka tā ir fāze un ka es nekad nebūšu īsta meitene, ka Dievs nedara kļūdas, ka es kļūdos. Ja jūs vecāki šo lasat, tad nesakiet to saviem bērniem. Pat ja esat kristieši vai esat pret transpersonām nekad to nesakiet, īpaši saviem bērniem. Tas neko labu neizdarīs kā vien liks sevi ienīst. 

Esmu izlēmis, ka man pietiek. Es nekad nevarēšu veiksmīgi kļūt par sievieti. Es nekad nebūšu laimīgs par to, kā es izskatos vai izklausos. Man nekad nepietiks draugu. Man nekad nepietiks ar mīlestību. Man nekad nebūs vīrieša, kas mani mīl. Es nebūšu laimīgs. Vai nu es dzīvošu kā vientuļs vīrietis, kas grib būt sieviete, vai arī sevi ienīstoša sieviete. Tur nav uzvaras. Nav izejas. Es jau tā esmu bēdīgs, negribu ,lai tas kļūst vēl sliktāk. Cilvēki saka, ka paliks labāk, bet ne manā gadījumā. Paliks sliktāk. Ar katru dienu. Tā ir būtība tam, kāpēc es sevi gribu nogalināt. Atvainojos, ka tas ir nepietiekams iemesls kādam, bet man ir. Manai nāvei kaut ko ir jānozīmē. Manu nāvi vajag ieskatīt kopā ar citu transpersonu pašnāvībam un kādam vajag uz to paskatīties unj pateikt, ka tas ir slikti. Salabojiet sabiedību. Lūdzu."