Tu domā, ka esi slinks skolā vai darbā? Kātad. Palasi par šiem ākstiem un tad tu sapratīsi, ko nozīmē būt slinkam cilvēkam. Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik bēdīgi un stulbi.
Pasaules slinkākie darbinieki :D56
1118
6
Kriminālistikas speciālisti reālajā dzīvē nav tik pamanāmi un ietekmīgi kā to rāda CSI vai citos līdzīgos seriālos, bet viņu darbam pilnīgi noteikti ir ļoti liela un pat noteicoša nozīme noziegumu atklāšanā. Diemžēl 24 gadus vecā Ņujorkas policijas laborante Meriema Megalla laikam to nesaprata. 2010. gada maijā visu valsti pāršalca šokējoša vēsts, ka šī sieviete vairāku gadu laikā ir mainījusi analīžu datus tā, lai viņai būtu mazāk jāaizpilda dažādi dokumenti, veidlapas un citi papīri. Tā vietā viņa visus analīžu rezultātus pārveidoja pēc sava prāta tā, lai viss būtu pilnīgi skaidrs un neprasītu nekādu tālāku izmeklēšanu. Viņas dēļ simtiem nevainīgu cilvēku nokļuva aiz restēm un tikpat noziedznieki palika brīvībā. Tikai tāpēc, ka viņai bija slinkums aiziet uz blakus nodaļu aizpildīt veidlapu papildu analīžu veikšanai. Protams, visas lietas, kurās bija iesaistīti Megallas „izdomātie” analīžu rezultāti, tika pārskatītas par jaunu, bet daudzās lietās izlieto vairs nav iespējams sasmelt.
Līdz 2001. gadam Rejs Brents Māršs bija kādas ASV krematorijas speciālists. Šajā konkrētajā krematorijā viss notika bez lielas un svinīgas izvadīšanas. Vienkārši tika atvests līķis, ko kremēt un nodot tuviniekiem pelnus. Kā vēlāk izrādījās, tad jau viņa darba sākumposmā bija salūzusi kremēšanas krāsns, bet Māršam bija slinkums meklēt kādu kas to varētu salabot. Viņš vienkārši apraka atvestos līķus turpat blakus esošajos kapos un miers bez lielas ķēpāšanās. Jūs jautāsiet, ko tad viņš bēra urnās, kuras tika atdotas tuviniekiem? Vienkārši – sasmalcinātu betonu. Un tā viņš muļķoja cilvēkus visu piecu sava darba gadu laikā. Kopumā 339 līķi tika aprakti kapos un to vietā urnās sabērts cements. Var iedomāties, cik slinkam un stulbam jābūt cilvēkam, lai tā vietā, lai piezvanītu kādam, kas salabotu krāsni, naktīs smalcināt betonu, ko sabērt urnās.Tiesa piesprieda Māršam 12 gadu cietumsodu.
Sheraton Hotels viesnīcu tīkla pārdošanas koordinatore, 25 gadus vecā Emmalī Bauere vai mira no garlaicīgā darba, jo viņai praktiski nekas cits nebija darāms kā tikai nodot ziņu priekšniekam par dažiem pasūtījumiem, pakalpojumiem un citiem sīkumiem. Protams, viņa ilgi tā nevarēja nosēdēt un savā darba datorā sāka rakstīt, cik ļoti viņai nepatīk darbs un cik ļoti viņa ir garlaikota. Ar laiku viņa tik ļoti iedziļinājās šajā darbavietu nomelnojošajā nodarbē, ka kolēģiem un darba devējiem izskatījās, ka viņa cītīgi strādā, jo taustiņi klikšķēja 8 stundas no vietas katru dienu. Par to viņai tika palielināta alga un sniegti dažādi citi bonusi. Diemžēl vienu dienu viņai laikam apnika drukāt muļķības un viņa sāka spēlēt spēlīti. Darbadevējs viņu pieķēra un atlaida no darba. Un Bauerei vēl pietika kauna iesūdzēt savu darbavietu tiesā par neattaisnotu atlaišanu no darba. Tad nu tiesas procesā pārbaudot Baueres paveikto, izrādījās, ka tas bija praktiski tikai 300 lapas garš fails ar darbavietas nomelnojumiem.
Džozefs Vinsteds, iespējams, ka ir nosaucams, par slinkāko pastnieku pasaules vēsturē. Viņš ne jau izmeta vēstules miskastē vai tās sadedzināja, bet tās neaiztika vispār. Viņš pieteicās par zvērināto tiesā, par ko viņam darbā tika izsniegtas apmaksātās brīvdienas. Pirmos trīs mēnešus viņš patiešām piedalījās tiesas sēdēs, bet tad pamanīja, ka darba vietā neviens nepiefiksē kurās dienās viņš atrodas tiesā un kurās strādā pastā. Tā nu viņš veselu gadu stāstīja darbā, ka viņam ir jāierodas tiesā, bet patiesībā sēdēja mājās un skatījās televizoru, saņemot par to algu. Gada laikā viņš šādi mājās nosēdēja 144 dienas apmaksātas atvaļinājuma dienas. Kad par to uzzināja darba vietā, viņš tika iesūdzēts tiesā un dabūja maksāt 39 tūkstošus dolāru kompensāciju pastam, kurā patiesībā nebija nostrādājis vairāk par dažām nedēļām.
Amerikānis Howards Dīns bija ēdināšanas pakalpojumu nodaļas vadītājs uzņēmumā, kurš piegādāja pārtiku labošanas iestādēm, cietumiem un citām tamlīdzīgām vietām. Viņa uzņēmums apgādāja ar maltīti 57 000 cilvēkus. Un tā katru dienu, astoņas stundas dienā, četras dienas nedēļā. Tieši tā, četras, nevis piecas dienas. Lieta tāda, ka nevienam nezinot Dīns piektdienās uz darbu negāja vispār. Un tā 17 gadus. Turklāt pa šo laiku viņš savam darba devējam bija paspējis izprasīt 240 000 dolāru par neeksistējošiem komandējumiem, tajā skaitā maksu par viesnīcām un visu komandējumā ietverto naudu. Pats interesantākais, ka uzņēmumā to neviens nemanīja tik ilgi, kamēr Dīns devās pensijā un grāmatvedībā sāka kaut kas nesakrist, kad viņi ķērās klāt Dīna lietai. Šķiet, ka tagad viņam spīd cietumsods. Cerams, ka viņu tur vismaz labi baros 
