Kā sivēni un kaķis palīdzēja paralizētam jenotiņam noticēt sev un gūt baudu no dzīves!
Kad jenotiņš Šanss Edvardss pagājušajā gadā ieradās Keilijas Edvardsas mājās, bija skaidrs, ka jenotiņš vairs nespēs atgriezties dabā. Viņam bija 4 nedēļas tajā brīdī, kad māmiņa nesa to zobos pāri ceļam. Auto tos notrieca. Māmiņa nomira uzreiz, bet mazulis tika paralizēts zem jostas vietas.
Keilija nolēma paturēt un izārstēt jenotiņu, bet nesaprata, kā lai iesāk. Te viņas kaķis Stinkijs, kuru arī Keilija izglāba no drošas nāves, sāka izrādīt interesi par jenotiņu. Stinkijs izauga par skaistu un spēcīgu kaķi, un laikam nolēma palīdzēt kļūt tādam arī jenotiņam.
Drīz pēc tam Kellijas mājas ieradās divi sivēni - Alberts un Gilberta. Viņi uzreiz iedraudzējās ar jenotiņu Šansu.
Keilija izveidoja speciālu programmu, ar kuras palīdzību tiek uzaicināti bērni ar speciālām vajadzībām, vai kuri zaudējuši vecākus, lai viņi palīdzētu rūpēties par izglābtajiem dzīvniekiem. Jau vairāk kā 30 bērni piedalās šajā programmā. Tas viņiem palīdz noņemt stresu un noticēt sev.
Par nožēlu Šanss nespēs skraidīt uz visām 4 ķepiņām. Problēma vēl ir tajā, ka viņš necieš speciāli izgatavotos ratiņus. Bet te atkal nāk palīgā Stinkijs, un katru reizi, kad Šanss nokrīt uz muguras un nevar piecelties, palīdz tam. Tāpat Šanss necieš pampersus un krīt histērijā, kad Keilija tos apliek. Tāpēc Keilija tos liek tikai uz nakti, bet pa dienu seko viņam un visu laiku tīra sastrādāto. Vienīgais prieks ka jenotiņam ļoti patīk peldes.
Vēl Šansam ļoti patīk dažādas rotaļlietas. Kad Keilija pārnāk no veikala, jenotiņš atlien pie viņas, lai redzētu, kāda mantiņa viņam ir nopirkta. Nav iedomājams atnākt mājās no veikala bez mantiņas, jo jenotiņš tad ir vienkārši šokā.
Šanss ir iemācījies no dzīves saņemt prieku. Katru rītu un vakaru viņš saņem vistu un malto gaļu, bet pusdienās nobauda Stinkija sauso barību. Bet, kad pienāk laiks gulēt, Šanss noguļas uz muguras tirina veselās ķepiņas un mierīgi aizmieg.
