Otru daļu rakstam sākšu ar sekojošu tēzi: “Cik tālu ir gatava iet Solvita, lai sasniegtu savu mērķi un kāds tas ir? Politiķim ir jāzina, kad apstāties.”
Solvita Aboltiņa Latvijas politikā pašreiz ir ar stingru mugurkaulu un augstu mērķi – tikt par ministru prezidentu un izveidot SAVU - spēcīgu valdību, kas viņai dos daudz lielākas iespējas tikt saeimā arī pēc nākamajām vēlēšanām, taču tā ir tikai aizberga redzamā daļa. Aiz šī aizberga slēpjas arī daudzas nesmukas lietas. Jau tagad Aboltiņas kundze ir vadošajā partijā, kas veido koalīcijas sastāvu, tā ir liela vara pieņemt pareizus, un dažreiz - nepareizus lēmumus. Šo varu viņa var izmantot, lai ietekmētu koalīcijas balsojumu, svarīgu lēmumu pieņemšanu un tajā skaitā dažādu shēmu realizācijai.
Kā viens no piemēriem varētu būt Solvitas Aboltiņas vīrs Jānis Aboltiņš, kura uzņēmums smeļ miljonus piedaloties dažādos Valsts iepirkumos . Uzņēmumu sauc "Auto Blitz" un tas jau vairākārt uzvarējis konkursā nevis ar labāko piedāvāto cenu, bet gan saimnieciski izdevīgākais piedāvājumu, kas ļauj iepirkumu komisijai izvertēt subjektīvi. Kāds tam sakars ar Solvitu Āboltiņu? Pirkumu izdarīja Iekšlietu Ministrijas vadība, kura ir Vienotības pakļautībā un nav grūti konkursa noteikumus izstrādāt tā, lai tikai izredzētais uzņēmums tos varētu izpildīt. Tas ir tikai viens no piemēriem. Solvitas Aboltiņas „laikā” šādi piemēri ir noteikti vairāki, par daudziem nemaz nedz prese, nedz mirstīgi nezin. Neviens nezin cik īsti Solvita „kukuļus” ir pieņēmusi . Zem „Kukuļa” es domāju ziedojumus viņai un viņas partijai, no nezināma ziedotāja, caur nezināmu bankas kontu. Iespējams viņas partija un viņa dabūja naudu arī par Citadeles – Parex bankas pārdošanu, jo darījums bija acīmredzami absurds.
Vai atceraties neseno atgadījumu, kad Solvita Aboltiņa izsvilpa pensionārus? Par ko gan pēc tam viņa publiski atvainojās, bet kurš sevi cienošs politiķis, atvainojiet – Sevi cienošs Cilvēks gan tā darītu? Tas ir absurds. Es daudzreiz ejot garām veciem, trūcīgiem cilvēkiem, iedodu naudiņu, bet ko dara Solvita? – Viņa bļauj „UUUUU” cilvēkiem, kas ieradušies pieprasot pensiju indeksāciju. Solvita varētu izbrīvēt vismaz 30 minūtes sava laika, lai uzklausītu šos cilvēkus, jo iespējams puse no viņiem sava naivumā balsoja tieši par Solvitu Aboltiņu, bet tā vietā viņa uzbrēc un lepni aiziet prom, diezgan skumji uz to noskatīties.
Nobeigumā varam teikt, ka vienozīmīgi Solvita Aboltiņa ir gudra, stratēģiska, mērķtiecīga un egocentriska sieviete, kura ir gatava iet uz pilnu banku, lai uz visiem laikiem atstātu nospiedienu Latvijas politikā pēc savas darbības, politikā šādi cilvēki ir vajadzīgi, taču arī gudri cilvēki dažos brīžōs izdara kļūdas. Ja politisko aizkulišu vadītājas loma, prestiža spodrināšana un personīgā labuma gūšana ir pirmajā vietā, tad saglabāt vēlētāju balsis ilgtermiņā nav iespējams un nospiedums paliks visai melns un neizteiksmīgs. Manuprāt Solvitas Aboltiņas, kā politiskas personas, laiks, ir tuvu pie norieta. Tas ir jāsaprot „Vienotībai” kā partijas kopumam un jāizdara stratēģiskie lēmumi, lai saglabātu savas politiskās pozīcijas un izglābtos no kraha. Mēs uzskatām, ka Solvitai Aboltiņai būtu jāpamet aktīvo politiku, jo viņa ir izsmēlusi savu politisko varenību.
/Spēks Nākotnei/
