Vai kāds jebkad ir jutis kaut kādu nostalģiju par laikiem, kuros nekad nav dzīvojis, kurus nepazīst, un par kuriem gandrīz neko nezina? Tāda smeldzoša sajūta ka gribas atgriezties tajos "labajos laikos", un tur justies kā mājās. Turklāt sajūta ka tagadejie ir tie sliktie laikie, ka viss pagātnes labums ir izgaisis. Bet kāds labums? Kura pagātne? Tā, par kuru neko nezina?
Jocīgi. Es nezinu kādēļ es šo te rakstu uzrakstīju, vienkārši gribejās zināt, vai kādam citām mēdz būt šī sajūta. 
Man šī sajūta bieži rodas kad klausos mūziku - sevišķi tādu no attiecīgā man nostalģijas izraišošā laikmeta, tas ir, 70-90ie gadi. Nezinu kāpēc tieši tie laiki, bet laikam tāpēc, ka tie ir manu vecāku laiki, un mūzika, kura man patīk, ir tā laika mūzika.
Nu viss haha..
Ja kādam notiek kaut kas līdzīgs lūzu pastāstiet..
