No pirmā skūpsta līdz pansionātam9

98% cilvēku nāves gultā saka, ka būtu dzīvojuši savādāk. Cilvēkiem vienmēr viss ir saprotams tad, kad vairs neko nesaglābt. Kad kāds sasit mašīnu, saka, sasodīts, ko es dariju. Kad kāds piedzerās un sabojā attiecības ar otru cilvēku, saka "ak Dievs, ko es izdariju". Cilvēki domā uz atpakļu un uz priekšu, visi sēž pagātnē vai nākotnē, domāšana par tagadni ir panākumu atslēga.👽 Kad domā par savām izdarībām, līdz kam tās aizvedīs, saproti, ka 90% no tā ko dari savā dzīvē, tevi aizvedīs nekur. Cilvēks dara lietas pār kurām viņš nezina, vai tās aizvedīs viņu pie laimes kuru tas kāro, tad kāpēc tas ir jādara?🤔 Katram laime ir kaut kur citur, cits vispār nezin kur tā ir un paļāujās liktenim. Ir iespēja ka liktens aizvedīs pie sirmiem matiem un pansionāta, un ir iespējams ka liktens aizvedīs pie harmonijas. Nevajag ticēt liktenim, tas pats nezina kur kuru vest. To zina tikai katrs pats.

Īsss un konkrēts raksts, varu vēl pierakstīt 100x vairāk, bet nu aizdomājieties paši, kāpēc tā notiek un kam tas vajadzīgs. Kam vajadzīgs lai cilvēks staigātu uz rinķi un nedzīvotu. Ieciklētos rutīnā un neredzētu izeju, labākas iespējas par maizes kripatām kas tam dotas, kamēr pašu maizi ēd kāds cits. Tikai cilvēks kurš ir kā mustangs nekad nekļūs nelaimīgs un ieciklējies, tas neļus to ieseglot un kāpt virsū, tas paliks gudrs, un spēcīgs tikai tik ilgi, kamēr to nenometīs ceļos, bet nevar nomest ceļos to, kurš nekad nepadodās. Esiet spēcīgi un neieseglojiet sevi, dzīvojiet kā sirds liek!
Kruti uzrakstiju, pašam smaids.