Stāsts par kādu meiteni kurai padevās mācības un bija talantīga, bet diemžēl tā nespēja sadzīvot ar ilgstošu vienaudžu ņirgāšanos..... Meitene pirms nāves sarakstīja pat dzejoli ar nosaukumu: ''Es padodos''....
Ņirgāšanās noveda līdz nāvei!91
Attēlā redzamo 14gadus veco meiteni Iziju māte atrada pakārušos savā istabā pagājušajā mēnesī. Šādu meitenes rīcību pamudināja vienaudži kuri meiteni skolā apsmēja, un ņirgājās par viņu. Meitenes māte stāsta, ka uz viņas meitas piemiņas dievkalpojumu bija ieradušies visi klasesbiedri, tas esot izskatījies ironiski, jo tieši viņi bija tie, kas noveda meiteni līdz pašnāvībai.
Neilgi pirms pašnāvī'bas Izija sarakstīja šo poēmu( attēlā), ar nosaukumu ''Es padodos''. Raudulīgie jaunieši bija ieradušies uz Izijas bērēm, aizdedzināja svecītes un laida gaisā balonus, kā arī metās samīļot meitenes māti, bet mātei ir sāpīgi, jo tieši šie ''liekuļi'' bija tie, kas nepadomāja par to, kas var notikt ar viņas meitu! ''Kad bija jāņirgājās, tad klasesbiedri bija pirmie, bet tagad viņi visi raudulīgi nāk un grib vel mani samīļot par to, ka nobendēja manu meitiņu''', raudot stāsta māte..
Attēlā redzamā Izija ar savu māti Gabiju, kura atzina, ''viņa bija mana meita, mana labākā draudzene un mans viss''. Māte ir neizpratnē un uzskata, ka tur bijusi kāda kļūda, jo ieradušies pārāk daudz ''atbalstītāju'' no skolas. ''Jā es saprotu, ka visi nebija vainīgi pie tā, kas notika ar manu meitu, bet par dažiem no klases es esmu vairāk pārliecināta, ka viņi to nodarīja'', teic māte. Protams Gabija ir priecīga par to, ka ieradās arī Izijas pāris tuvākie draugi par ko māte bija gandarīta, ko nevarētu teikt par pārējiem..
Izija(attēlā) bija talantīga skolniece kuras ambīcijas bija kādreiz doties uz Oksfordas universitāti. Taču meitene pati sāka sūdzēties par to, ka viņa nespēj vairs tikt galā ar vienaudžiem kuri viņu terorizēja skolā, kā arī internetā. Tieši neilgi pirms pašnāvības meitene uzrakstīja augstāk attēlā dzejoli par savām izjūtām. Izijas dzejolī atsevišķas rindas bija šādas: '' Viņi sāka man teikt, ka mani neviens šeit nevēlas redzēt''. '' Viņi man teica, lai es pazūdu un, ka mani neviens negribot''.
Liktenīgājā dienā pirms pašnāvības Izija raudot aizbēga no stundām, jo to nespēja pārējie beigt apsmiet.. Mātei ir sāpīgi, jo viens vadošais kretīns kurš uzsāka ņirgāšanos pat bija ieradies bērēs un tēlojis, ka ļoti tam sāpot. Daži apsmējēji nebija spējīgi ierasties uz bērēm, bet daži tomēr ieradās... '' Viena no meitenēm kura arī bija līdere Izijas apsmiešanā pienāca man klāt un mēģināja mani samīļot, bet es biju tādā kondīcijā, ka varēju darīt jeb ko, tikai nepieņemt līdzjūtību no tiem, kas šo visu paveica'', pastāstija māte.
Māte stāsta, ka kopš traģiskās nakts, kad viņa savu meitu atrada jau mirušu ģimenes mājā viņa nav vairs spērusi kāju tajā mājā un visas Izijas mantas atdeva labdarībai, jo nevēlas vēl vairāk ciest skatoties uz mantām kuras meita vēl nesen nēsāja pa māju... Māte raudot atzīst, ka esot bijušas reizes, kad meita no skolas pārnākusi apķērusi māti un raudot teikusi, ka vienaudži viņu saukājot par neglītu, frīku, un stulbeni.. Kādēļ māte vispaŗ piekrita šai intervijai?! Jo viņa vēlas, lai viņas meita būtu pēdējā par ko skolnieki ņirgātos, jo viņa zina cik daudz skolnieku padara sev galu vienaudžu dēļ! ''Lūdzu padomāsim vispirms, kas var notikt vēlāk nevis rīkosimies, lai izpatiktu citiem'', teic māte..
Iesaki šo rakstu, lai arī citi redz un padomā pirms ko saka!