Sveiki, spocēni! 
Šis raksts būs par manām pirmsmiega domām, kuras aprāvās pret rīta pusi ar iemigšanu dziļajā miega fāzē..
Ar ko sākt? - Sāksim ar to, ka manī jau vairāku gadu garumā ir formējusies un izveidojusies doma, domu formulējums un pat jautājums - Kā cilvēki ar netīru sirdsapziņu, spēj tik vienkārši aizmigt un mierīgi guļot nesaraustītā miegā?
Kāds no jums jautās, kāpēc es tā domāju VAI kā es to zinu? Atbilde ir pavisam vienkārša, esmu daudz redzējusi un pieredzējusi, lai varētu savilkt paralēles, teiksim tā, starp pacientiem un izanalizēt redzēto.
Tātad, kas ir sirdsapziņa? Un kā tā kļūst netīra?
Latīņu valodā, sirdsapziņa ir "Constientia", bet grieķu valodā - "Synteresis", šie vārdi tiešā tulkojumā nozīmē - savas iekšienes/sevis paša pazīšanu.
Savukārt, no ētikas viedokļa - sirdsapziņu bieži pieskaita pie kādas no smadzeņu funkcijām, kad tā ir attīstījusies jau kopš dzimšanas jeb tā ir tikta iemācīta. Sirdsapziņa tiek bieži pieminēta ētikā, kā neatņemama cilvēka "iekšējās pasaules" sastāvdaļa.
Sirdsapziņu, tā vienkārši runājot, varētu salīdzināt ar baltām drēbēm, kuras uzvelk, nedomājot, ka tās varētu tikt sasmērētas, bet kā jau dienas, notikumi arī cilvēki ir neparedzami, līdz ar to, ir dienas, kad var pārrasties mājās ar tikpat baltu kreklu kā iziets no mājas, bet citkārt, var būt tā, ka ir kāds netīrums parādījies uz krekla dienas laikā - vienalga, kafijas traips, eļļas pēdas, lūpukrāsas nospiedums vai zilās tintes pēdas uz baltā krekla, jebkurā gadījumā iznākums ir vienāds - krekls ir kļuvis netīrs. Tātad, kā nojaušiet, arī ar sirdsapziņu ir līdzīgi un neņemot vērā, kas tas ir par traipu, viegli to nedabūt ārā.
Sirdsapziņa strādā ciešā saistībā, cilvēkā ar prātu, domām un tādām iemācītām lietām kā sabiedrībā vispārpieņemtās normas, kas ir labs un kas ir slikts, ko nedrīkst darīt un ko var darīt.
Un tomēr! Bieži vien, cilvēks mēdz grēkot - pārkāpjot šīs normas. Ir labi, ja pats indivīds apzinās savas kļūdas un bieži vien, pateicoties sirdsapziņai. Bet ir viens liels BET - ir cilvēki, kuri spēj darīt pretējas darbības vispārpieņemtajām normām un nejusties par to ne kripatiņu sliktāk. Nē, šeit es nerunāju par ielas šķēršošanu neatļautā vietā, ātruma pārsniegšanu vai roku nemazgāšanu pēc tualetes apmeklējuma. Šeit gan es vairāk domāju par darbībām, kuras spēj sāpināt līdzcilvēkus, piemēram, naudas izkrāpšana no svešiem, vēl ļaunāk, no sev tuvākajiem cilvēkiem, sava mīļotā cilvēka krāpšana, galu galā - klaja melošana (te nepieskaitam mazos, baltos melus, kā piemēram, par mājasdarbu izpildīšanu, lai gan šeit arī varētu runāt par sirdsapziņas darbību) un pēc tā visa - cilvēks spēj uzvesties tikpat oridināri kā parasti un nejust nekādus mazākos sirdsapziņas pārmetumus un naktīs mierīgi, netraucēti gulēt!
Tā lūk ir augstākā pilotāža - par ko man ir jautājums - Kā?
Tas ir sirdsapziņas rūdījums? Sirdsapziņa nav attīstīta? Nav sasaistīta pietiekami ar smadzeņu centriem? Vai arī, indivīds šādu rīcību nepieskaita pie nekā slikta vai pārmetumus izraisoša?
esmu prosta leģenda 