Šajā nedēļā risinājušies vairāki ļoti pārsteidzoši notikumi: dators pirmo reizi uzveica šaha lielmeistaru, mira regeja leģenda Bobs Mārlijs un tika pakārts viens no visu laiku veiklākajiem un izglītotākajiem sērijveida slepkavām.
Nedēļa pasaules vēsturē (5.-11.maijs)7
50
0
Hermans Vebsters Madžets Holmss (pazīstams arī kā doktors Henrijs Hovards Holmss) tiek uzskatīts par pirmo ASV maniaku un ne tikai upuru skaita, bet arī nežēlības ziņā ir pielīdzināms slavenajam Džekam Uzšķērdējam. Viņa dzīvesstāsts ir diezgan pamācošs.
Holmss sāka ar kaķu uzšķēršanu un beidza ar Mičiganas Universitātes Medicīnas skolas absolvēšanu. Šeit viņš veica pirmās mahinācijas ar līķiem, kurus viņš zaga no univeristātes laboratorijas, lai mantotu viltīgās mahinācijās un izkrāpa naudu no apdrošinātājiem. Pēc medicīnas skolas beigšanas Holmss pārcēlās uz Čikāgu, kļūstot par farmaceitu un nekustamā īpašuma tirgotāju. Šeit viņš uzcēla milzīgu trīsstāvīgu māju, kuru nodēvēja par „Pili”. Holmsa pils atšķīrās no ctām tipveida dzīvojamām mājām ar daudzām slepenām ejām, viltus sienām un istabām, kuras varēja piepildīt ar gāzi.
Par Holmsa upuriem kļuva jaunas sievietes un tūristi, kuri ieradās aplūkot tolaik Čikāgā notiekošo Pasaules izstādi un izvēlējās apmesties slepkavas mājā. Pilī nogalinātos cilvēkus doktors Holmss izmantoja lietderīgi, pārdodot dažādām medicīnas iestādēm un viecot jau ierastās krāpšanas. Kaut arī Holmss pēc noķeršanas atzinās 27 cilvēku noslepkavošanā, policija viņa īpašumos atrada aptuveni 200 cilvēku mirstīgās atliekas. Pirmais amerikāņu sērijveida slepkava tika pakārts 1896.gada 7.maijā.
Vēl viens veikls un talantīgs, pat ģeniāls slepkava mira 1821.gada 5.maijā kādā nelielā Atlantijas okeāna salā. Napoleons Bonaparts pēc sakāves pie Vaterlo tika izraidīts uz vientuļo Svētās Helēnas salu, kur pavadīja pēdējos sešus savas dzīves gadus. Izcilais karavadonis Eiropas iekarošanas mēģinājumos bija pamanījies izkaut gandrīz visus veselos Francijas vīriešus un nu diezgan pamatoti cerēja kļūt par no spāņu kundzības atbrīvotās Dienvidamerikas imperatoru. Šis Admirāļa Kohreina plāns tā arī netika īstenots, jo Napoleons pasteidzās (vai arī viņu pasteidzināja) nomirt. Versijas par Napoleona nāves apstākļiem ir dažādas. Ilgu laiku populāra bija versija par Napoleona noindēšanu – angļi it kā gadiem ilgi viņu indējuši ar arsēnu. Tomēr lēnās indēšanas versia tā īsti nav guvusi apstiprinājumu un ticamāk, ka Napoleons, tāpat kā viņa tēvs, mira no vēža.
Jebkurā gadījumā ziņa par Napoleona nāvi apbēdināja daudzus bijušā imperatora atbalstītājus, kuri visus šos gadus bija nodarbojušies ar sava elka atbrīvošanas plānu kalšanu. Sazvērnieki sešus gadus bija lauzījuši galvas gan Brazīlijā, gan Teksasā, plānojot pārgalvīgus bēgšanas variantus. Daži pat bija ierosinājuši izmantot zemūdeni, lai aizvestu Napoleonu prom no vējainās Svētās Helēnas salas, bet nu visi viņu pūliņi izrādījās veltīgi.
Runājot par veltīgiem pūliņiem, šonedēļ varam pieminēt vēl kāda diža veidojuma bojāeju. 1937.gada 6.maijā Leikhērstas gaisa kuģu stacijā sadega visu laiku lielākais, ātrākais un greznākais dirižablis. 245 metrus garais un 135 km/h ātrais Trešā Reiha lepnums LZ129 Hindenburgs pēc trīs dienu lidojuma pāri Atlantijas okeānam spēcīgajā vējā un lietū centās pietauvoties pie sešdesmit metrus augstā Leikhērstas torņa. Tobrīd uz Hindenbruga klāja atradās 36 pasažieri un 61 apkalpes loceklis. Mazais pasažieru skaits izskaidrojams ar to, ka vācieši bija saņēmuši draudus, ka pēc dirižabļa pārlidošanas pāri Ņujorkai tas tiks uzspridzināts.
Katastrofa notika pusastoņos vakarā un reportāžu par vienu no dramatiskākajiem negadījumiem cilvēces vēsturē tiešajā ēterā pārraidīja radio. Īsi pirms dirižabļa uzliesmošanas tika pamanīta gāzes noplūde un pēc dažām minūtēm Hindneburgs, kura balonā bija iepildīti 200000 kubikmetru ūdeņraža, pārvērtās milzīgā liesmojošā ugunsbumbā. Pusminūtes laikā dirižablis tika iznīcināts un bojā gāja 36 cilvēki, bet izdzīvojušie pasažieri un apkalpes locekļi, kuri bija lekuši no negošā Hindenburga, guva smagus apdegumus un lūzumus.
Gandrīz nobeigumā jāpiemin vēl viens balons, kurš ir saistīts ar kādu diezgan apšaubāmu japāņu militāro panākumu 2.Pasaules kara noslēgumā. 1945.gada 5.maijā Oregonas iedzīvotāja misis Elsija Mičela un viņas pieskatītie pieci bērneļi pamanīja kokos iesprūdušu balonu un devās to atbrīvot. Sekoja eksplozija un pēc sprādziena noskaidrojās, ka šis ir viens no japāņu sprāgstošajiem baloniem, kurus tie bija palaiduši lidoumā pāri Klusajam okeānam ASV virzenā. Mičelas kundze un bērne bariņš kļuva par venīgajiem amerikāņu civiliedīvotāju zaudējumiem ASV teritorijā 2.Pasaules karā. Arī šajā ziņā kara bilance japāņiem bija gaužām nelabvēlīga - viens sprāgstošs balons un seši bojā gājušie pret 160000 tonnām uz Japānas nomesto amerikāņu aviācijas bumbu, kā arī divām atombumbām, kuras kopumā prasīja aptuveni 500000 japāņu dzīvību.
Nobeigumā vēlos sveikt visus spokus, kuriem šajā nedēļā jubileja!
Prozit!
Tev patiks šie raksti
