Plēsējiem ir grūta dzīve. Tiem ne tikai jātērā laiks un enerģija, lai sameklētu medījumu, bet arī jābūt gataviem uz to, ka maltīte nepadosies bez cīņas. Tāpēc vairāki plēsēji ir iemanījušies notvert uzbrukumā no slēpņa. Tas ļauj ātrāk un vieglāk iegūt barību, turklāt nav tik bīstami.
Nāve atnāk pēkšņi 23
Pielavīšanos vislabāk pārvalda kaķi. Paslēpušies krūmos vai biezoknī, vieklie dzīvnieki pielavās tuvāk savam upurim. Vienalga vai tie būtu Siāmas kaķi, vai lauvas, visi kaķveidīgie ir meistari pielavīšanās mākslā.
Mednieka pielavīšanās ir vissarežģītākais uzbrukuma veids. Plēsējiem jākustas lēni, klusi un pārdomāti, tuklāt visu laiku ir jābūt gataviem mesties uzbrukumā, tiklīdz tie pamana, ka medījums ir apjautis briesmas.
Kaķi prot izcili medīt piezogoties. Tie pielavās pēc iespējas tuvāk medījumam, pirms metas izšķirīgajā uzbrukumā – īsā un ātrā sprintā, kam seko spēcīgs kodiens, aptverot upura rīkli vai skaustu. Kaķi nespēj izturēt ilgstošu slodzi, un uzbrukums var neizdoties, ja tie nepielavās pietiekami tuvu.
Tāpēc lielākā daļa šo plēsēju maskējas vai nu ar īpašu apmatojuma krāsu, vai ar svītrām un plankumiem, lai būtu mazāk pamanāmi. Tiem var būt arī citas īpatnības, piemēram, Ziemeļāfrikā dzīvojošajiem smilšu kaķiem ir samērā plakanas galvas ar augstu novietotām acīm. Tāpēc upurim ir daudz mazāka iespējamība pamanīt mednieku, kad tas uzglūnēdams lūkojas pār kādu akmeni. Vērts zināt : Kaķi spēj pārvietoties arī ar saliektām kājām, vēderam gandrīz skarot zemi.
Krokodils izliekas par peldošu koka stumbru. Lai gan krokodili mīt ūdenī, tie medī sauzemes dzīvniekus. Līdzinādamies peldošiem koku stumbriem vai rāpodami pa ūdenstilpnes dibenu, tie piekļūst dzīvniekiem, kas atnākuši padzerties. Nonācis pietiekami tuvu, krokodils metas uz priekšu, pārsteidzot upuri nesagatavotu. Vērts zināt : Lielāki krokodili ir gana spēcīgi un var notvert 200 – 300 kg smagu medījumu.
Akmeņzivs nogaida un iesūc upuri. Akmeņzivs izskata ziņā ir vienas no pasaulē savdabīgākajām zivīm – īsas un resnas, bet to āda ir plankumaina un grumbuļaina. Visvairāk akmeņzivis līdzinās ar aļģēm apaugušiem akmeņiem un lielāko daļu laika pavada tropisko koraļļu rifu seklajā ūdenī.
Tur tās nekustīgi guļ un gaida. Kad sasniedzamā attālumā piepeld kāda zivs vai cits neliels dzīvnieks, akmeņzivs strauji atver savu lielo muti un pārsteigtais medījums vienkārši tiek iesūkts iekšā. Vērts zināt : Akmeņzivs muguras spuru stari ir indīgi dzelkņi, kuriem plēsēji netuvojas.