Šovakar pavēstīšu, kā šoferis - tālbraucējs no Smoļenskas kļuva par nosalšanai izmesta kucēna pēdējo aizstāvi.
Kravas iekraušanas laikā šoferis izdzirdēja klusus, bet ļoti žēlabainus smilkstienus, tādēļ sāka skatīties visapkārt. Pavisam drīz viņš saprata, ka smilkstieni skan no apsardzes ēkas sliekšņa. Tur sēdēja mazs, melns kucēns, kuram acīmredzami bija vajadzīga palīdzība!
Šoferis pajautāja apsargiem, ko viņi darīs, lai palīdzētu dzīvniekam, un saņēma šokējošu atbildi – nav par ko uztraukties, jo naktī būs sals, un kucēns beidzot nosals... To nu tālbraucējs nevarēja pieļaut un nolēma kucēnu paņemt sev līdzi, lai mēģinātu to izglābt. Viņš iesēdināja četrkājaino melnīti kastē un aizbrauca. Mazulis bija nosalis un ļoti vārgs. Visu ceļu šoferis sildīja kucēnu un centās to pabarot, bet kucēns neko neēda.
Kucēna stāvoklis bija ļoti smags, bet šoferim tomēr izdevās viņu aizvest līdz Smoļenskai. Pa ceļam šoferis iedeva mazulim vārdu – Miška. Dzimtajā pilsētā šoferis uzreiz aiznesa kucēnu uz veterināro klīniku. Uz to brīdi Miška jau vairs nespēja noturēties uz kājām...
Veterināriem izdevās izglābt Mišku! Jau pēc pāris dienām viņš sāka ēst sauso barību.
Tagad kucēns atrodas klīnikā un turpina veseļoties. Diemžēl šoferis nevarēja paņemt sunīti pie sevis, jo ļoti reti ir mājās. Tāpēc veterināri meklē Miškam jaunu saimnieku.
Kucēns ne velti nobrauca 1500 km, jo Smoļenskā viņam palīdzēja izdzīvot! Ja ne šis šoferis, tad, visticamāk, kucēns dēļ cietsirdīgajiem apsargiem būtu nosalis...
