Mūsu bērni4

Cilvēki visur pasaulē apjauš, ka aizvien vairāk ir bērnu, kuri uzvedas acīm redzami citādi un vairs tik viegli nepielāgojas sabiedrības vispārīgajām normām. Šie bērni neļauj sevi ierobežot, piespiest darīt kaut ko tādu, kam viņi netic, nepakļaujas sabiedrības spiedienam. Šie bērni neatzīst autoritātes, tāpēc vispārzināmajā izglītības sistēmā nereti tiek uzskatīti par grūti audzināmiem. Ir grūti strādāt ar šiem bērniem gan vecākiem, gan pedagogiem, jo šie bērni netic vainas un sodu konceptiem, un tieši tāpēc viņus ir grūti sodīt. Nereti pieaugušie šo bērnu uzvedību vērtē kā antisociālu. Uz šiem bērniem uzvedības kontroles mehānismi, piemēram, piedraudēšana neiedarbojas. Vecā metodika, kura balstās uz ideju, ka bērni ir baltas lapas, kas gaida, kad uz tām tiks uzrakstīta informācija, vairs nav efektīva.

Kāds ir mūsdienu bērns, tā raksturojošās īpašības un iezīmes?  2017. gada pavasarī aptaujā iesaistīju savus kolēģus, kopumā 100 pedagogus no dažādām Latvijas vietām  – skolotājus, kuriem atšķirīga darba pieredze (gan jaunos speciālistus, gan speciālistus ar vairākos gados skaitāmu praksi), skolotājus, kuri savus audzēkņus iepazīst dažādos vecumposmos (pirmsskolā – pamatskolā – vidusskolā, kā arī citās skolās).

Mūsdienu bērnu raksturojošās iezīmes:

•         Kustīgi (izcili kustīgi)

•         Dzīvīgi/ dzīvelīgi

•         Teicami orientējas, apgūst, darbojas jaunākajās tehnoloģijās

•         Nebaidās izteikt savu viedokli

•         Radoši

•         Gudri

•         Aktīvi

•         Drosmīgi

•         Vēlme būt patstāvīgiem

•         Patstāvīgi

•         Tēlaini domājoši

•         Labprāt zīmē

•         Brīvi

•         Jūtīgi

•         Emocionāli

•         Atraktīvi

•         Atklāti

•         Zinātkāri

•         Neatlaidīgi

•         Komunikabli

•         Neatkarīgi

•         Viszinoši

•         Zinoši sev interesējošās jomās

•         Aizrautīgi ar sev interesējošo

•         Enerģiski

•         Apķērīgi

•         Praktiski

•         Atvērti sadarbībai

•         Nebaidās izmēģināt jauno

•         Spriestspējīgi

•         Piemīt multifunkcionālas prasmes

•         Skaļi

•         Hiperaktīvi

•         Atkarīgi no datora/

interneta

•         Haotiski

•         Nepacietīgi

•         Nemierīgi

•         Strauji

•         Dinamiski

•         Cīnītāji par savu taisnību

•         Trūkst uzmanības noturības

•         Trūkst motivācijas, ja nav praktiska/radoša darbība

•         Nepaklausīgi

•         Nepakļaujas noteikumiem un normām tikai tāpēc, ka tādas ir uzrakstītas. Visam meklē jēgu.

•         Nepakļaujas pavēlēm

•         Izlaisti

•         Agresīvi

•         Egoistiski/

egocentriski

•         Paštaisni

•         Patērētāji

•         Ziņkārīgi

•         Impulsīvi

•         Nesavaldīgi

•         Vienaldzīgi

•         Nervozi

•         Nežēlīgi

•         Noslēgti

•         Nereaģē uz skolotāja prasībām

•         Prasme izvairīties no tā, kas nepadodas

•         Neparedzami

•         Neatzīst autoritātes

•         Neatzīst morāles un ētikas normas

•         Zema izpratne par pamatvērtībām

•         Trūkst pieklājības

•         Nepabeidz iesākto, nav uzmanības noturības

•         Nav atvērti

•         Nepatīk lasīt, rakstīt

•         Empātijas trūkums

•         Vājas praktiskā darba iemaņas

•         Nepraktiski

•         Vecākajās klasēs mazkustīgi

•         Daudz bērnu ar īpašām vajadzībām
•         Īpašas spējas

•         Īpaša intuīcija

•         Atšķirīga domāšana

•         Nestandarta domāšana/

uzvedība

•         Interesanti spriedumi

•         Atšķirīga pasaules uztvere

•         Augsts intelekts

•         Dziļas domas

•         Dzīvo savā pasaulē

•         Cits redzējums uz lietām

•         Ir zināšanu bagāža

•         Bērns – mazais pieaugušais

•         Ātri kļūst pieauguši

•         Dzīvo šodienai, nedomājot par nākotni

•         Apzinās sevi kā personību

•         Spējīgi, ar lielu potenciālu

•         Ir daudzpusīgas zināšanas

•         Atvērti dažāda veida informācijai

•         Savas intereses – pirmajā vietā

•         Zina un redz vairāk nekā citi

•         Starpposmā starp tradicionālo un “jauno” domāšanu

•         Ļoti atšķirīgi – daļa ir izteikti spējīgi, daļa – nevarīgi

•         Vēlas dzīvot ātri: ”Kas sekos tālāk?”

Nav vēlēšanās atkārtot apgūtu prasmi: “Es to jau māku!”
Mūsdienu bērni noteikti nepieder pie cilvēkiem, kas tic akli, paklausa bez ierunām vai pasīvi pieņem visus likumus un tradīcijas. Viņi vienmēr pajautās “Kāpēc?”, un, saņemot skaidru, nopietnu un godīgu, turklāt mīlestības pilnu atbildi, temats būs izsmelts. Viņus kaitina liekulība, meli un runu un darbu neatbilstība. Būtiskākais, kas jāsaprot par šiem bērniem, ir tas, ka mums jāpalīdz attīstīt viņu raksturu un personību, pretējā gadījumā attīstīsies šo bērnu personības ēnas puses. Tā kā ceļš ir atvērts uz abām pusēm, vecāku, skolotāju un visas pasaules uzdevums ir kļūt uzmanīgiem un aptvert, kādu ceļu mēs visi vēlamies iet.

Meklējot materiālus, kas pieejami latviešu valodā par Jaunā laika bērnu, secinu, ka no 2003. līdz 2011. gadam Latvijā par šiem bērniem runā daudz aktīvāk nekā pēdējos gados. Tiek tulkotas un izdotas grāmatas par indigo un kristāliskajiem bērniem (skatīt: izmantotās literatūras avoti), internetā ievietots referāts, piemēram, Aelita Folkmane, Latvijas Praktisko psihologu asociācija ”Jaunā laikmeta bērni”, 2004., žurnāla “Ieva” 2005. gada 10.augusta numurā 32(408) sabiedrībai tiek sniegta informācija par Ojāra Rodes Drustu tautskolas “99 balti zirgi” indigo un kristāliskajiem audzēkņiem. Kāda mana kolēģe atceras, ka 2006. gadā apmeklējusi skolotāju izglītības centra tālākizglītības kursus Rīgā “Bērns ar īpašām vajadzībām: indigo bērni, apdāvinātie bērni”. Jā, protams, arī šodienā informācija tiek papildināta interneta vietnēs. Sameklēt  to ir pavisam vienkārši, tikai izmantojot atslēgas vārdus ”jaunā laikmeta bērns”, “indigo bērns,” “kristāliskais bērns”, “varavīksnes bērns”.

Manuprāt, saistošs raksts 2015. gadā publicēts Ievai Bērziņai žurnālā “Patiesā Dzīve” – “Mūsdienu fenomens: jaunā laikmeta bērni – indigo. Kā viņus pazīt?” (lasāms internetā), kur raksta saturs balstīts uz Ojāra Rodes un Aelitas Folkmanes – Burgeres (mūžībā aizgājusi 2014. gadā) vērojumiem, secinājumiem, pieredzi. O. Rode visā pilnībā piekrīt indigo pētnieku secinājumam – gandrīz visi, sākot ar  2000. gadu, ir  dzimušie Jaunā laikmeta bērni. A. Folkmane – Burgere savukārt uzsver: “Neeksistē strikta robeža starp indigo un ne –  indigo, vienkārši ir pienācis laiks mainīties. Tas, ko saucam par indigo fenomenu, ir aktivizējis vajadzību saskatīt to, cik tālu esam atkāpušies no dabas un Dieva likumiem, radot krīzi praktiski visās dzīves jomās un pieprasot krīzes risināšanas veidus.”

Pārdomu rosinošs raksts par mūsu pusaudžiem un jauniešiem lasāms  https://sirdscels.blogspot.com Viņi neko negrib? 2016. gada 24. oktobris, Inta Blūma. “…Viņus dēvē par slinkiem, bezperspektīviem, zudušo paaudzi, bet, vai daudzi uzdod jautājumu, kādēļ viņi ir tādi? …Viņi ir kā jaunākās paaudzes dators, kuram sabiedrība mēģina ieinstalēt aizvēsturisku programmatūru. Viņi nedarbojas. Viņi neatbilst sistēmas frekvencēm. … Viņi ir nākuši citiem mērķiem. Mums, tiem, kas vēl pārstāv veco sistēmu, nav viņiem ko piedāvāt. Jaunieši ir tie, kas ienes pieaugušo pasaulē jaunas vēsmas, kas bieži vien tiek uztvertas kā apdraudējums pastāvošajai kārtībai, jo viņi it kā neiederas- nedara tā, kā darījām mēs.”

Aptaujājot savus kolēģus, 56 no simts apliecināja “jā”, es zinu, kas ir indigo bērns, “nē”, es nezinu, kas ir indigo bērns, teica 3 pedagogi (ar darba pieredzi līdz 10 gadiem), 41 pedagogam ir daļēja informācija par to, kas ir indigo bērns. Runājot par kristāliskajiem un varavīksnes bērniem, dominējošā atbilde ir “nē, es nezinu”. Izdarīsim secinājumus paši…

32 skolotāji zināšanas par Jaunā laika bērniem guvuši, studējot augstskolā vai profesionālās pilnveides kursos (vairākums attiecīgo literatūru ir uzmeklējuši un lasījuši paši, kā arī informāciju guvuši savstarpējās sarunās ar kolēģiem un līdzcilvēkiem). Priecājos, jo mans pedagoģiskais darba stāžs nu jau sniedzas pāri 20 gadiem, bet ar šādu izglītošanās iespēju profesionālās pilnveides kursos diemžēl nav nācies sastapties, nemaz nerunājot par studijām augstskolā. Prieks, ka visi simts pedagogi atbalsta iespēju papildināt zināšanas, nesakot “man tas nav vajadzīgs, nevēlos zināt.”

19 skolotāji no simts aptaujātajiem ( 81 uzskata, ka nav vai ir tikai daļēji) ir pārliecināti, ka viņu audzēknis ir indigo, kristāliskais vai varavīksnes bērns, un pamato sekojoši:

v Veido zīmējumus, kur visām dzīvām būtnēm apkārt parādītas auras. Zīmēt spēj stundām.

v Sajūt Visumu, stāsta par to.

v Ļoti zinātkārs, var pamācīt pieaugušo.

v Pašpietiekams, grūti motivējams.

v Jau dzīves gudrs, bagāts dvēselē, bezbailīgs.

v Bieži dzīvo izdomu pasaulē, fantazē, ātri uzbudināms, biežas garastāvokļa maiņas. Dažreiz agresīvs.

v Runā un darbojas kā pieaugušais.

v Nepastāv robežas nekādā sfērā.

v Necieš pavēles, norādījumus.

v Attīstīta intuīcija. Redz to, ko citi neievēro.

v Runā par iepriekšējām dzīvēm.

v Izvēlīgs attiecībā uz ēdienu. Neēd gaļu.

v Izteikti emocionāls. Apdāvināts. Radošs, plastisks, pozitīvs, bez kompleksiem.

v Jūsmo par dzīvniekiem, viegli rod kontaktu ar tiem.

v Ļoti jūtīgi, sapņaini, ļoti bagātu iztēli.

v Uzskata par pašsaprotamu redzēt auras, kontaktēties ar smalkās pasaules būtnēm.

v Savādāks mācīšanās stils, uztvere, rīcība.

v Dziļāka spēja saprast, spriest.

v Darbojas izteikti gausi, bet savdabīgi, interesanti spriedumi.

20. gadsimta 2. puses un 21. gadsimta 1. puses jaunatnei izpaužas nespēja pielāgoties struktūrai, likumiem un mācību programmas prasībām skolās, kas joprojām balstās uz 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma principiem. Ļoti gudriem vai atšķirīgi talantīgiem skolēniem parasti kļūst garlaicīgi, viņi jūtas vīlušies vai apspiesti skolas smacējošā un kontrolējošā vidē. (3).

Ļoti radoši bērni bieži vien novīst kulturālajā izglītības modelī ar tā centieniem “iekļaut”, “piemērot”. Ja mūsdienu perspektīvos mācīšanās rezultātus un standartus interpretē nelokāmi, tie turpmāk var izspiest personas izaugsmi un līdzdalību, attīstoties kā individualitātei. Radoši apdāvināti skolēni nesaglabā atmiņā nekādus faktus, kas ir izolēti no viņa sapratnes vai nav ar viņu saistīti. Radoši apdāvinātam skolēniem piemīt intensīva vajadzība, lai ikviens mācīšanās aspekts būtu viņu, un viņi intuitīvi izdara lielisku izvēli atbilstoši savām vajadzībām.

Jaunā laikmeta bērni lielākoties orientēti domāt ar labo smadzeņu puslodi. Viņi intuitīvi un jūtīgi uztver augstus enerģijas impulsus un vienlaikus pārveido tos attēlos un vīzijās. Tas notiek tik ātri, ka kreisā puslode tam netiek līdzi. (2).

Ojārs Rode (žurnāls, “Patiesā Dzīve”, 2015, raksta autore I. Bērziņa): “Sko­lās do­mi­nē mā­cī­bu me­to­des, kas iz­strā­dā­tas at­bil­sto­ši krei­sās sma­dze­ņu pus­lo­des uz­tve­res īpat­nī­bām. Tur­pre­tī lie­lai da­ļai jaun­ā laik­me­ta bēr­nu rak­stu­rī­ga daudz spē­cī­gā­ka la­bās pus­lo­des dar­bī­ba vai arī abu pus­lo­žu in­teg­rē­ta dar­bī­ba. Abi šie uz­tve­res vei­di no­dro­ši­na daudz lie­lā­ku in­for­mā­ci­jas uz­tver­ša­nas, ap­strā­des un do­mā­ša­nas āt­ru­mu ne­kā tra­di­ci­onā­lā pe­da­go­ģi­ja, paš­rei­zē­jās me­to­des spēj ap­mie­ri­nāt. Un ko tas no­zī­mē? Kat­rā cil­vē­kā ir ie­dzim­ta tiek­sme pēc zi­nā­ša­nām un at­tīs­tī­bas, ta­ču pie­au­gu­šie ar sa­vu ri­gi­di­tā­ti un ne­spē­ju pie­ņemt ne­kā­das no­vir­zes no stan­dar­ta šo da­bis­ko tiek­smi vien­kār­ši no­ga­li­na. Tā kā indigo bēr­niem ir ļoti spēcīga saikne ar augstāko būtību – dvēseli, spēcīga pašapziņa un misijas izjūta, viņu būtības laušana, sabiedrības spiediens iekļauties tradi­cionālos, novecojušos, vispārpieņemtos rāmjos var izvērsties par traumu, kas jau pieaugušam cilvēkam var izpaus­ties kā narkotiku, alkohola vai kāda cita nopietna atkarība, kā arī depresijas, trauksmes izjūta, nervu slimības, dažreiz tas var beigties arī ar pašnāvību.”