Neatbalstu cietumsodu šajā gadījumā.
Iemesli:
1. Tas ir galīgi neproduktīvi, jo tas radīs tikai vēl lielākus zaudējumus valstij, uzturot šī lopa eksistenci cietumā no nodokļu maksātāju kabatas. Tātad, viņa būs radījusi zaudējumus gan ne pie kā nevainīgiem cilvēkiem, un pie reizes arī valstīj, kamēr pati sēdēs četrās sienās un nedarīs neko, kamēr pārējie sabiedrībā smagi strādās, lai nopelnītu naudu, lai, atkal, UZTURĒTU VIŅU.
2. Sākotnēji cietuma sistēmas tika izstrādātas, lai rehabilitētu cilvēkus no vēlmes darīt noziedzīgas darbības, piemērojot izolāciju no sabiedrības kā sodu par nodarītajā darbībām. Cietumu sistēmu pastāvēšanas sākumā, iespējams, ka tas pat ļoti labi strādāja. Tomēr, laikam ritot, cietumos izveidojās iekšējās īpatnības interakcijās starp cietumniekiem un savi kodeksi/likumi, kas, cietumā esošajiem cilvēkiem, ir jāievēro. Un autori šiem likumiem nav personāls, bet gan paši cietumnieki, lai adaptētos personāla uzspiestajam režīmam. Reti kurš no cietuma iziet maigs un pūkains un bez mazākā impulsa uz recedīvismu. Tieši otrādāk, iziet ar vēl sačakarētāku morāli, nekā tad, kad tajā tika ielikts. Iznākums ir pretējs sabiedrībā pieņemtam (ne tik plaši mūsdienās) uzskatam ka cietumā ielika "melnu", bet iznāca "balts".
Ir grūti atrast vienotu un absolūtu attieksmi, uz kuras balstīt risinājumu, lai atrisinātu sodu nepilnības radītās problēmas. Un iemesls meklējumiem ir ticība, ka cietumsods kā soda mērs nestrādā un tas cilvēku nelabos.
Manuprāt, daudz labāka alternatīva ir gluži vienkārši likt pāri darītājam "atstrādāt" radītos zaudējumus, darot piespiedu darbus. Smagus darbus, kuru veikšana ir nepieciešama sabiedrībai, bet, tajā pašā laikā, ne tik patīkamus darbus. Tas arī atrisinātu "melno strādnieku" trūkuma problēmu (tā kā ļoti daudzi vecāki motivē savus bērnus, lai tie mācās, lai nākotnē tiem nevajadzētu veikt tāda veida darbus. Tomēr, kādam tos ir jādara, visi nevar atrasties ofisa ēkās un kādam vienkārši ir arī jādara manuālais roku darbs). Iespējams, ka ne tas labākais piemērs, tomēr Padomju laiku gulags bija ļoti labs piemērs, kā vienlaikus sodīt un, tajā pašā laikā, gūt no tā lietderību, kaut arī balstoties uz vēsturi, tur nokļuva pavisam ne tie cilvēki, kuriem tur vajadzētu atrasties.