Pirmais raksts šeit! Gribējas ielikt savu gara dsarbu, ko sadzejoju pirms kkādiem gadiem 10, kad deldēju bikses LU lekcijās! Baigais atvainojiens, ka š vietā ir sh un ā vietā - aa utt. Tad to rakstīju uz LU kompja, kuram LV valoda bija sveša! :D
Ne jau katru dienu sanaak nokljuut telpaa, kur runaa par filsofiju un shokolaadi. Redziet, shokolaade esot kaa nomaacies vakars Sahaaras tuksnesii, kur ierindaa nostaajushies kamielji iereecas, kad pulkvedis Saimnieks nosauc katram doto vaardu. Smiekliigi! Smiekliigi, taapat kaa viina degustatori, kuriem, kaut kaads simtgadiigs "Shardone'" atgaadina veejaa lidojoshu kaiju pretim saulei virs Daugavas knaabii turot Riigas atsleegu. Tas ir tikai kaa piemeers, bet taadaa garaa vinji jau tur gvelzh.
Ziniet, es aizbraucu. Jaa... vinji tik naidiigaam aciim noskatiijaas uz manim, ka pat nepamaniiju pie ieejas staavosho kolonnu, kura uzskreeja man virsuu. Bija saapiigi, it iipashi, ja tajaa ietriecas tieshi ar celjiem. taa telpa nebija remonteeta jau labu laiku, taadeelj naacas shkjirties no trim latiem, jo tajaa vietaa kur mans celis noglaastiija kolonnu, nobira septinjas kaartas eljljas kraasas un kaadu centimetru biezs apmetuma slaanis.
Glauni!
Teica mans pazinja, kad vinjam to izstaastiiju, bet man tas jau bija pie vienas vietas, jo mees katrs jau bijaam izdzeerushi pa kroplim*, maskavas ielas trolejbusa pieturaa. Nezinu, kas man uznaaca, bet es caur trolejbusa pieturas iestikloto reklaamu izgruudu savu pazinju. Kad vinjsh aizskaara stiklu, shkjita, ka vinjsh jau ir shkjeersojis pieturas un dobes robezhu. Izraadijas, ka taa bija sleegta un mans pazinja ar lielu bliikshkji nogaazaas turpat pie manaam kaajaam un, latviski sakot - izrubijaas.
Nebija jau tik veels. Ja nemaldos 18:37:45:253. Es pazinju drusku paspaardiiju, lai paarliecinaatos, vai vinjsh pastieshaam, latviski sakot - ir izrubiijies. Vinjsh atbildeeja, ka nee, bet ja veel vinju spaardiishot tad - noteikti!
Es paliidzeeju vinjam piecelties, ko tieshaam bija gruuti izdariit. Tricienaa pret stiklu, pazinja, izraadaas, bija paarsitis degunu. Vinjsh man par to arii paarsita to pashu sejas dalju, nedaudz aizkjerit arii augshluupu. Taa nu mees, asinjojoshiem purniem devaamies uz tuveejo veikalu, peec kaarteeja kroplja. Kameer tika mekleeta nauda par dziraam, nabaga kroplji jau tika iztriekti! Atdevushi naudu par izdzertajaam un naakamajaam dziraam, devaamies uz turieni. Uz kurien, es nezinaaju, bet nu jau man bija veel vairaak vienalga.
Dazhs teiktu, ka mees neekonomeejam naudu, dzerot kropjus: "Labaak uzreiz pusstopu**!" Bet mums vienkaarshi patika dzert kropljus. Kaa nekaa pashi taadi kroplji vien bijaam! Mums teica, ka tas esot nesmuki... jaasakot - invaliids. Mums tas vaards ir par garu un to ir shausmiigi tizli izrunaat... meele sasienaas 13 mezglos.
Taa nu mees braucaam, cik atceros, pa briiviibeni (kaa tautaa saka). Diivaini bija, kad man uzbruka triis viesniicas "Latvija" kolonnas. Njeema un nogruuda mani pa trepeem, sadauzot manu skrejbenjkji lupatu leeveros. pats es paarsitu galvu pret trotuaaru, taa, ka likaas var aptaustiit savas smadzenes.
mans pazinja to nemaz nemaniija, jo bija akls un slikti dirdeeja. Taapeec vinju krustojumaa notrieca autobuss, aiztriekdams 30m taalaak, tieshi virsuu man.
tas bija peedeejais, ko jutu.
Mees palikaam guljot tur... Kur? kas to, lai atceraas!!!
*Taa, cik es zinu, apziimee 0,2l shnjabja pudeli!
**Taa, cik es zinu, apziimee 0,5l shnjabja pudeli!
