Marihuānas legalizācijas vilnis ASV turpina brāzties pāri štatiem. Nu jau pilnīgi legāli ar marihuānas industriju var pelnīt Vašingtonā, Kolorādo, Aļaskā, Origonā un virknē citu štatu tā ir legāli izmantojama medicīnas nolūkos. Jāpiebilst, ka virknē štatu tā ir dekriminalizēta. Tur sods par tās smēķēšanu, glabāšanu noteiktos apjomos nedraud.
ES valstis arī nesnauž. Daudzas no tām sāk apsvērt legalizācijas, vai kā minimums, ja tas vēl nav realizēts, dekriminalizācijas plānus. Kā parasti, Latvijas gaišās galvas baidās no visa jaunā. Klusi sēž maliņā gaidot, ko darīs citi, lai kā pēdējie varētu pievienoties. Jo pirmajiem savā reģionā konstruktīvi izvērtēt marihuānas legalizācijas iespējas ir bail.
Marihuānas legalizācija ir jautājums, par ko politiķi nevēlas diskutēt. Ja arī dienaskārtībā jautājums saistībā ar marihuānas legalizāciju vai dekriminalizāciju parādās (01.06.2015, ManaBalss.lv iniciatīva “Marihuānas dekriminalizācija” tika iesniegta Saeimā. Par to parakstījās 10 888 Latvijas pilsoņu), tad to nocērt jau saknē, pat nesākot argumentētu diskusiju.
Deputāts Raivis Dzintars (NA) pat salīdzināja marihuānas legalizācijas ideju ar pedofilijas legalizēšanu Latvijā. Ja salīdzinām pedofiliju ar marihuānu – augu, kurš ir pilnīgi legāls vai dekriminalizēts 28 pasaules valstīs, tai skaitā valstīs, uz kurām mēs skatāmies ar apbrīnu, – tad mums ir lielas problēmas.
Vai tiešām ASV neapzinās, ko dara un pie kā tas novedīs? Vai Nīderlande 40 gadu garumā apzināti riskē, ejot pa trauslu ledu? Vai virkne ES attīstīto valstu pieņem neracionālus un valsti iznīcinošus lēmumus? Tad varbūt ir jāapgaismo tie neprātīgie, kamēr nav par vēlu un viņu nācijas nav iznīcinātas? Es domāju, ka tā tas nav, un šīs valstis ļoti labi apzinās, uz ko iet un ir tālredzīgas. Atšķirībā no mums, tās apzinās, ka likums, kas aizliedz izmantot marihuānu, nes vairāk mīnusus nekā plusus. Un, sākot regulēt tirgu, valsts tikai iegūst.
Pēcpadomju telpā inovācijas un jaunas dvesmas ar grūtībām iemanto popularitāti. Padomju mantojums, mēs grūti pieņemam pārmaiņas. Ir jātiek tam pāri, ja vēlamies būt tie, kam seko, nevis tie, kuri seko.
Iedziļināsimies skaitļos, ko mums rāda citu valstu pieredze. Nīderlande budžetā no marihuānas industrijas vidēji gadā iegūst 400 miljonus no nodokļiem un licenču tirgošanas “cofee shopiem”. Ar ASV ir nedaudz savādāk. Tur ir gan katrai pavalstij vietējā likumdošana un ir federālā likumdošana. Pagaidām ir dažādas nianses, kas bremzē šo industriju, jo tīri juridiski ir neskaidrības. Štata likums atļauj nodarboties ar marihuānas industriju, savukārt federālajā likumā izmaiņas nav veiktas. Šī iemesla dēļ bankas atsakās izsniegt kredītus uzņēmējiem un VISA, MASTER karšu norēķinu sistēmas viņus apkalpot, jo baidās no iespējamajām problēmām. Bet neraugoties uz šo putru, Vašingtona gadā ir ieguvusi papildu 70 miljonus savam budžetam no marihuānas industrijas.
Šie 70+ miljoni ir paslīdējuši garām organizētai noziedzībai. Legalizējot marihuānu, organizētā noziedzība pazaudē veselu tirgus segmentu, no kā pastāvīgi gūt ienākumus. Pats svarīgākais faktors – organizētā noziedzība zaudē kontaktu ar cilvēkiem, kurus viņi varētu mēģināt uzsēdināt uz smagajām narkotikām. Pats populārākais arguments, ko izmanto marihuānas legalizācijas pretinieki, ir – tā ir starts, lai pārietu uz smagajām narkotikām – metamfetamīnu, heroīnu utt. Nepiekrītu, jo šis stereotips ir radies tādēļ, ka tieši kontakts ar kriminālo vidi. Attiecīgi kriminālās vides interese cilvēku pavedināt, iesmērēt viņam heroīnu vai ko citu, ir noteicošais faktors, kādēļ narkomānu centros un cietumos esošie apgalvo, ka sākuši ar marihuānu. Ja noziedzīgais elements tiktu izslēgts no marihuānas iegādes procesa, šādu stereotipu nebūtu. Tās ir kardināli atšķirīgas vielas, to efekts un nodarītais kaitējums ir nesalīdzināms.
Pats svarīgākais iemesls, kādēļ marihuānu vajadzētu padarīt pieejamu cilvēkiem, ir tās medicīniskais pielietojums. Dr. Sunjay Gupta (CNN medicīnas eksperts) ir paziņojis, ka marihuāna daudzos gadījumos, iespējams, ir vienīgais līdzeklis, kā cīnīties ar smagu slimību radītajiem simptomiem. Marihuānu izmanto kā antidepresantu, pretsāpju līdzekli, apetītes uzlabotāju, muskuļa spazmu un sklerozes ārstniecības līdzekli, sliktas dūšas mazinātāju ķīmiskās terapijas laikā un cīņai ar bezmiegu. Vēl tiek pētīts marihuānas pielietojums HIV un vēža ārstēšanā, kā arī citas tās pozitīvās īpašības. Vēzis ir nežēlīgs un nesaudzīgs pret saviem upuriem, cīņa ar šo slimību ir radikāla. Iespējas mazināt mokas, kas piemeklē šos slimniekus ikdienā, ir ierobežotas. Marihuāna ir reāls līdzeklis, ko atzīst par efektīvu atbalstu šīs nežēlīgās slimības skartajiem cilvēkiem. Vai mums ir tiesības nesekot progresīvajām valstīm un palikt maliņā, nedodot iespēju smagi slimiem cilvēkiem atvieglot savas ciešanas?
Šobrīd pasaule mainās. Katru mēnesi tiek radīts nezināms (daudz) skaits jaunu ķīmisku vielu. Šīs vielas rada ar mērķi, lai sniegtu legālu apreibināšanās iespēju. Reāla cīņa ar šiem ķīmijas tirgoņiem ir mazefektīva. Latvijā vēl pirms neilga laika legāli veikalos tirgoja sintētiskos kanaboīdus (Spice). Likumdošana cīņā ar šiem darboņiem bija/ir bezspēcīga, taču šo vielu efekts, salīdzinot ar marihuānas radīto, bija 100 reižu spēcīgāks un krietni atšķirīgāks. Vēl joprojām šīs vielas tiek tirgotas pagrīdē. Formulas tiek nemitīgi mainītas. Policijas darbinieki daudzos gadījumos ir bezspēcīgi, jo gluži vienkārši likums nekontrolē konkrēto vielu. Legālo narkotiku bums pārņem visu pasauli. Pārņem tādēļ, ka tas ir legāls. Bet vai tas ir droši? Par veselības drošību ilgtermiņā nekas nav zināms. Tās ir jaunas vielas un nav veikti pētījumi, kas notiek ar lietotāju pēc 1 – 5 – 10 gadiem. Savukārt marihuāna ir izpētīta. Marihuāna ir atzīta par drošu esam un šī ir tā iespēja, neļaut cilvēkiem izvēlēties izmēģināt “legālos” draņķus. Bet ja vēlēšanās ir, tad gūt apreibinājumu no marihuānas.
Vēl par ekonomiku. Nīderlandes piemērs mums lieliski parāda, kā ar efektīvu kontroli iekasēt pieklājīgu summiņu no nodokļiem + tiek iegūti daudzi pastarpinātie ienākumi no tūristiem. Mūsu valsts niša ir spēja uzņemt un komunicēt gan ar angļu valodā runājošo tūristu, gan ar krievu valodā runājošo. Ģeogrāfiskais izvietojums ir mūsu pluss. Mēs esam izdevīgs galamērķis skandināviem, baltiešiem, krievvalodīgajiem, poļiem. Ja salīdzina dārdzību Latvijā un Nīderlandē, tad mēs visās jomās esam pievilcīgāki, kas tūristam nav mazsvarīgi. Marihuānas legalizācija dotu iespēju uzplaukt neredzētos apjomos zemkopībai (iespēja audzēt marihuānu vietējam tirgum un iespēja eksportēt uz ārzemēm), viesnīcu biznesam, kafejnīcām (marihuāna pastiprina apetīti, šādi tūristi īpaši daudz mīl garšīgi paēst) un visai valstij kopumā. Mēs varētu kļūt par valsti, uz kuru brauc, nevis par valsti, no kuras aizbrauc.
Bet kurš tiks galā ar neadekvātajiem tūristiem? Jāsāk ar to, ka marihuāna nav alkohols. Marihuāna nomierina, padara miegainu, pozitīvu, relaksējošu. Atšķirībā no alkohola marihuāna nemēdz cilvēkiem radīt vēlmi pēc “piedzīvojumiem” un nerada noslieci uz agresiju. Ņemot vērā, ka ieņēmumi no tūristiem un iekasētā nauda no marihuānas tirdzniecības ir ievērojama (Nīderlandes un ASV pieredze), valstij būs līdzekļi, kurus novirzīt policijas struktūrām.
54,6% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka Latvijā ir iestājusies stagnācija. Katru dienu kāds cilvēks izšķiras par lēmumu pamest šo valsti labākas dzīves meklējumos, jo neredz iespēju normāli nopelnīt un nodrošināt sev vēlamos sadzīves apstākļus. Ja vēlamies mainīt šo valsti un izdarīt to strauji, tad mums ir jārīkojas radikāli. Ir krasi kaut kas jāmaina, jo ir skaidrs – esošais kurss mums neko labu nesola.
Marihuānas legalizācija ir veids, kā nodrošināt pensionāriem pienācīgu pensiju, kā dot iespēju nopelnīt cilvēkiem iztiku, kā pacelt mūsu valsti uz citu valstu fona. Un nebūt ne negatīvā nozīmē, jo laiks, kad marihuāna bija tabu tēma, ir pagātnē.
p.s Nav mans izdomāts raksts.
