Turpinājumā vairāku gadu gaitā ekskursijās gūtā informācija un fotoattēli.
Manas dzīves dziesma - dižkoki un akmeņi 1.8
171
1
Rogaļu dižakmens atrodams Jēkabpils novada Kūku pagastā. Tā garums - 6,5 m , platums - 4,6 m, augstums - ap 3,7, apkārtmērs- 18,5 m, virszemes tilpums ap 40 m2. Pētnieki lēš, ka dižakmens sastāvs liek domāt, ka šļūdonis to ir atgādājis no Karēlijas un , ja pēc sastāva var noteikt akmeņu cilmes vietu, tad šādus akmeņus sauc par vadakmeņiem. 2o.gs. 20.gados no akmens atskaldīti vairāki lieli gabali. Viens atlūznis ir ap 4 m garš. Līdz akmenim var nokļūt pa ainaviski veidotu tūristu taku.t
Ernsts Gliks (1652 - 1705) , pēc tautības vācietis, luterāņu mācītājs Alūksne, bijis vispusīgs cilvēks- latviešu zemnieku izglītotājs, pirmās latviešu skolas dibinātājs Vidzemē, latviešu ābeces veidotājs, latviešu, krievu un igauņu valodas pratējs, tulkotājs. 1685.gadā E.Gliks pabeidza tulkot "Veco Derību" , un tam par godu iestādija pirmo ozoliņu.1689.gadā, kad bija pārtulkojis "Jauno Derību" viņš iestādīja otro ozoliņu. Ozoli vēl nav sasnieguši dižozolu apmērus, taču tiem ir memoriāls raksturs. 1702.gada 26.augustā Alūksne tika nopostīta, bet E.Gliku ar ģimeni saņēma gūstā un aizveda uz Maskavu. Glika audžumeita Marija Skovronska esot sākotnēji kķuvusi par Pētera I mīļāko, bet vēlāk par Krievijas carieni.
Dodamies uz Madonas novada Praulienas pagasta 'Jaunzemjiem", kur Kujas upes krastā ,ērti iekārtojies, sēž Velna skroderis. Tas ir lielākais Vidzemes dižakmens, ar gandrīz plakanu augšējo virsmu, neparastas formas akmens.Tā garums 6,4 m,platums 6 m, augstums ap 4 m, apkārtmērs 20 m, tilpums ap 100 m2. Vietējie iedzīvotāji jau ilgstoši izmanto, ka balstu pašu veidotam trošu tiltam pār kujas upi. Akmenim ir sava vēsture. Padomju laikos meliorācijas darbu gaitā akmens ticis pilnībā atsegts, un melioratori gribējuši Velna skroderi uzspridzināt, taču toreizējā "Jaunzemju"māju īpašniece Hildegarde Padoms dižo akmeni izglābusi.
Esam Apē pie Dzenīšu vītola. Tas ir unikāls koks, to zin ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā. Vainaga caurmērs 20 m, stumbra apkārtmērs 9,3 m, bet 2,5 m augstumā tas dalās milzu vēdeklī neskaitāmos žuburos. Koka miza atgādina veca krokodila ādu. Dabas pētnieks Guntis Eniņš vēsta, ka vītols esot ātraudzīgs, jo 1978.gadā tā apkārtmērs bijis 6,8 m. G. eniņš bija noskaidrojis, ka Vaidavas ielejas pļavās ir bijis vēl resnāks vītols, tācu 1992.gadā smagā vainaga dēļ nolūza. Domājams, ka koki stādīti ap 188o.gadu, lai iezīmētu zemes robežas. 2002.gadā tika lemts par vītola saglabāšanu un nolēma koku neapzāģēt, bet daudzos stumbrus un žuburu sasaitēt. Koks tagad ir pasargāts no nejaušībām. Šobrīd "Eiropas dižākais vītols joprojām stāv, kā skaistuma paraugs mums pašiem un ciemiņiem par apbrīnu. Tā vērtība ir neizmērojama," tā Guntis Eniņš.
Ceļs aizvijas uz Aknīstes novada Gārsenes pagastu. Netālu no pils atrodas iespaidīga lieluma akmeņi.
Esam Kurzemē Kuldīgas novada Īvandes pagasta Lielīvandes muižas parkā pie dižākā koka - Eiropas baltegles , kuras apkārtmērs ir 4,48 m , augstums 38 m.
Viens no lielākajiem laukakmeņiem Balvu apkaimē. Atrodas aiz Medņu ciema Rugāju novadā, gandrīz pie ceļa Balvi - Rēzekne. Akmens garums - 5,8 m, platums - 5,3, augstums 1,4 m, apkārtmērs - 19 m.
Vandzenes Lielais jeb Tilgaļu, jeb Krauju dižakmens atrodas Talsu novada Vandzenes pagastā laukā netālu no Vandzenes - Valdemārpils ceļa. Tas ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām. Akmens garums ir 7,35 m, platums - 7 m, augstums - 3,4 m, virszemes tilpums - 80 m3. Vandzenes Lielais akmens ir bijis vissvētākais un vislielākais akmens Latvijā, taču 1841.gadā ticis saspridzināts. Tad tā virszemes tilpums bijis 200 m3.
Tev patiks šie raksti
Man arī patīk daba,īpaši bērzu bilzis.
