Lūšu ģints (Lynx) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae), ģintīm, kas piederkaķu apakšdzimtei. Lūšu ģintī ietilpst 4 sugas. Lūši mājo ziemeļu puslodes teritorijās. Divas sugas sastopamas Eiropā, no kurām viena mājo arī Āzijā, un divas sugas Ziemeļamerikā.
Latvijā sastopama Eirāzijas lūša nominālpasuga — ziemeļu lūsis. Pēc 2005. gada datiem Kurzemā un Vidzemē mīt ap 700 ziemeļu lūšu.Latīniskais lynx ir aizgūts no grieķu valodas vārda "λύγξ".
Izskats un īpašības
Rūsganais Lūsis ir mazākais lūšu ģintī.Lūši ir vidēji lieli plēsēji. Tiem ir raksturīgas īsas astes, ausu pušķi un garas ūsas. To kažoki atkarībā no sugas var būt rudi brūni, zeltaini vai gaišā smilšu krāsā, ar melniem vai tumši brūniem plankumiem. Īpaši daudz plankumu ir uz kājām. Ķepas lielas un platas, kas piemērotas iešanai pa sniegu. Visām sugām uz krūtīm, vēdera un kāju iekšpusēm ir balts matojums. Ķepu lielums un matojuma garums ir atkarīgs no lūša dzīves vietas. Ziemeļu reģionos dzīvojošiem kažoki ir gaišāki, biezāki un matojums garāks, ķepas platākas.
Uzvedība
Lūši parasti ir vientuļnieki, lai gan retas reizes tie apvienojas nelielās grupās, lai medītu. Riests lūšiem sākas ziemas beigās. Parasti piedzimst 2-4 lūsēni. Grūsnības periods ilgst apmēram 70 dienas. Māte par mazuļiem rūpējas viena pati, līdz tie sasniedz apmēram 9 mēnešu vecumu. Lūši mēdz ierīkot migu kādā alā vai zem sakritušiem kokiem.Tie medī dažādus vidēja auguma zālēdājus piemēram baltastes briežus, ziemeļbriežus, stirnas, staltbriežu mazuļus un ģemzes, kā arī mazākus dzīvniekus, kā zaķus, zivis, lapsas, aitas, kazas, vāveres, peles, tītarus, irbes, zosis un citus putnus.
