Liks aizdomāties 3...12

Mana mamma vienmēr jokojoties teica : ''Tev drīkst būt tetovējums tikai un vienīgi tad, ja tas būs "I love Mom," (Mīlu mammu)'' Es uztaisīju šo tetovējumu uz savas rokas un turēju viņas rokas, kamēr viņa gulēja slimnīcā un lēnā nāvē mira no vēža...

Vakar es sapratu, ka dzīve var būt visneparedzamākā. Es zaudēju labu draugu, kuram bija vēzis. Tajā pašā dienā es arī ieraudzīju visskaistāko attēlu kādu jebkad biju redzējis-ultrasonogrāfiju ar manu meitu mammas vēderā. 

Vakar mana drauga pēdējais twitter ieraksts bija šāds: „Ne katrs ir ticis līdz šodienai, tāpēc neuztver savu laiku kā pašsaprotamu.” Tas kļuva par viņa pēdējo twitter ziņu, pēc  tam, kad nekoncentrējies braucējs frontāli ietriecās viņa automašīnā.

Šodien es zinu patiesību. Kad es izvēlējos dienēt armijā 8 gadus atpakaļ, es domāju, ka es vēlos vēlāk būt lepns par sevi. Bet tagad es pieņemu faktu, ka es patiesībā gribēju, lai mans tēvs ir lepns ar mani. Bet viņš joprojām nav.

Šodien ir pagājuši 25 gadi kopš vakara veikalā, kad es atbildēju uz telefona zvanu, ejot jau uz durvju pusi, pirms slēgšanas. Man nebija ne jausmas, ka vēlāk šis pircējs kļūs par manu sievu.

Šodien, ir pagājis tieši gads, kopš mana mamma beidza dzert, pēc tam, kad es viņai parādīju brūces uz ķermeņa, ko viņa man nodarīja, pati to neatceroties.

Šodien, pēc tam kad mana klase par mani nobalsoja kā par skolnieci ar „labāko smaidu”, viss par ko es varēju domāt ir tas, cik ļoti ir grūtāk smaidīt visu laiku visu priekšā, nekā raudāt vienatnē, jūtoties slikti !!