(Notiek pa īstam - vienīgais latviski raksts par tēmu ir "Spokos"). "Lietus sandaļu" konkurss turpinās. Kur? Uzjautājiet man - katrai ir iespēja piedalīties tajā.
Bet šodien kāda doma ir - par to, cik liels ir attālums starp vārdien un darbiem. Jāsaka, tas ir milzīgs. Un daudzreiz ir tādas domas, ka labāk sēžam uz plānā plauktiņa, toties - tādā nosacītā komforta zonā. No kuras ir TIK GRŪTI iziet.
Saprotams, ka ir tik mīļi atrasties iesildītā vietā, kur viss tik ierasts. Un no malas par brīvu skatīties, kā daža vai dažs, sasprindzis muskuļus, kustās. Kaut ko no malas nesaprotamu un viņam vien zināmo dara.
Mēs piemēram nezinam, kādi ar sadomazohismu apveltīti strādnieki apstrādā vistas, kuras mēs kā pusfabrikātus pērkam lielveikalos.
Mēs nezinam, kādos apstākļos strādā citi noliktavās, no kurām mēs saņemam ikdienas preces.
Mēs nezinam, kādos ķīmiski bīstamos apstākļos strādā vīrieši, kuriem mūžs saīsinās līdz ar to par 1/3, pie dzelzceļa cisternu tīrīšanas.
Mēs nezinam, ko tas VIENS tur rosās, un kādi tad rezultāti atnāk līdz "manīm". Un reizēm mēs izlasam pēc 50 gadiem, kad kāds konkrēts izgudrotājs ir no mums jau atvadījies, par kāda izgudrojuma tapšanu. Tomēr kāds ir izgājis ārpus komforta zonas. Un tādi virza pasauli uz priekšu.
--------------
Šodien lai ir "Lietus sandaļu" nometnes patreizējais līder-attēls. Nesaprotamajiem, lai galvu kur papurināt 3-burtu formātā, bet dažam citam...!? (nu paši ziniet).
