Strūklaku vēsture ir meklējama jau Senajā Romā, kur sākumā tās kalpoja cilvēku dzīvei nepieciešamo funkciju nodrošināšanai, taču vēlāk to loma mainījās. Tās kļuva par daiļdārzu un parku neatņemamu sastāvdaļu. Šoreiz par strūklakām Latvijā.
Latvijas strūklaku parāde {papildināts)10
169
0
Vissenākā strūklakas vēsture ir Vērmanes dārza strūklakai "Gadalaiki", kura tika atklāta 1869.gadā. Tās autori - Buholcs un Hāns.
Ziedoņdārza strūklaka ir trešā vecākā strūklaka. Tā uzbūvēta 1939.gadā., platība 140 m2. Autori - arhitekts V. Zaķis un tēlnieks M. Lange.
Latvijas Nacionālās operas skvērā atrodas strūklaka "Nimfa". Tā ir otra vecākā strūklaka Rīgā, kura tika atklāta 1887. gadā. Tās autors Augusts Folcs.
Iecere Rundāles pils strūklakai bija jau 18.gs., taču šī iecere tika īstenota tikai 2011.gadā.Rundāles
2013.gadā Ventspils strūklaku pulciņam piebiedrojusies vēl viena , modernākā strūklaka Latvijā.
Mīlestības graviņa ir Madonas apskates centrālais objekts. Sagaidot pilsētas 90.gadadienu, šeit 2016.gadā tika uzstādīta jauna un skaista strūklaka.
Arī Valdemārpils strūklakai jau ir sava maza vēsture. Tā bijusi 2006.gadā, tad zaudējusi savu spožumu tā tika demontēta. šobrīd tā atkal darbojas jau citādā izskatā.
Gan Alūksnes pilsētas iedzīvotājus, gan tūristus priecē 5 strūklakas. Jau baronu Fītinghofu laikā pils parkā bija ierīkotas divas strūklakas - apaļā un ovālā, kuru granīta pamatnes ir saskatāmas vēl šodien. 1974.gadā pēc tēlnieces Rutas Svilesm projekta muižas dīķos atklāja 2 jaunas strūklakas. 2002.gadā strūjklakas tika atjaunotas un papildinātas ar gaismas efektiem.
Iecienīta gulbēniešu atpūtas vieta ir centrālais skvērs. 2008.gadā Gulbenē, kur agrāk atradās tirgus laukums, atklāj strūklaku "Pakur, pakur"., kas skatāma arī krēslas laikā.
Pēc mākslinieka Ivara Vecāna idejas Balvos tapa strūklaka Plaukstošā ūdensroze".
Tev patiks šie raksti
