Sarunājām, ka būs alga 700 EUR/mēnesī, bet pirmos 3 mēnešu izmaksāti tiks tikai 300 EUR un ieturēto naudu izmaksāsim, ja visus šos 3 mēnešus nebūs nekādas problēmas ar viņu, un tad būs alga 700 reizi mēnesī. Viņš visam piekrīt, viņam viss der.
Šodien viņš atnāk un prasa, vai esmu jau aprēķinājis algu, kuru viņam jāsaņem 10. datumā. Es saku, ka man nekas īpaši nav jārēķina, ka mēs jau visu esam sarunājuši, ka būs tagad minimālā un pēc 3 mēneši izmaksās vel 400 par katru mēnesi. Viņš man sāk stāstīt, ka viņš par 300 EUR netaisās strādāt. Es saku, ka tu jau nestrādā par 300, tev ir 700, tik tos 400 tu dabūsi, ja neaizmuksi vai neaizdzersies šo 3 mēnešu laikā. Viņš saka, ka nefiga, ka viņam ir kredīti un citi izdevumi. Es saku, bet ko tad tu te vispār nāci un strādāji. Viņš saka, ka bija cerējis, ka tomēr varēs viņam tos 700 maksāt. Es saku, ka ja dikti vajag, varu no sava privātā konta viņam kādus 100 EUR papildus kā aizdevumu ieskaitīt. Viņš saka, ka tas neder un ka vairs nestrādās. Es saku labi, tad vismaz šonedēļ paliec, jo vajag divas trepes nokrāsot, kamēr vēl normāls laiks. Viņš saka, nē viss, man pietiek, es eju prom. Nu tā viņš paņēma, aizgāja, saģērbās un viss.
Latvija, bezdarbs, Doģiku paradīze!