Darbiniekam ir tāda lieta kā CV. Darba devējs lielākajā daļā gadījumu painteresējas pie viena vai vairākiem iepriekšējiem darba devējiem par darbinieku. Un ja ir labs un vērtīgs darbinieks, tad nekaulējoties maksās pilnu algu jau nopirmās dienas. Šajā gadījumā mēs redzam, ka šim ''darba devējam'' īpaši savādāki darbinieki nemaz nepiesakās, no tā arī pieredze, ka nav vērts nemaz visu naudu maksāt. Un vaina, kā vienmēr, ir darbiniekos, jo viņi ir vainīgi, ka darba devējs ir āzis un nespēj nopelnīt pietiekoši, lai varētu algot sev adekvātus darbiniekus.
Ko mēs dzirdam šeit? 300 eur/mēnesī? Nopietni? Un tu man apsoli, ka izmaksāsi pēc tam 1200 eur? Nopietni? Neticu! ES NETICU!
Mūsdienās jaunākajai paaudzei varbūt pat nav zināms tāds jēdziens kā Headhuntings. Tas ir tad, kad uzņēmumi cīnās par vērtīgiem darbiniekiem tos pārvilinot pie sevis ar labāku algu, darba auto, apdrošinšanu, prēmijām un citiem papildus labumiem. Labi, tas varbūt būs nedaudz citā amatu kategorijā.