1) upurēšana - ir un paliek upurēšana.. tā ir kautkā atdošana, lai saniegtu kautkādu mērķi.
šhā figuru upurē, lai iegutu vajadzīgo figuru izvietojumu - un tikai .
Dievam upurē, lai iegutu tā labvēlību - un tikai.
nav tur nekādas dziļākas jēgas..
Burtiski uztverot tas jebkurā gadījumā ir darījums - tātad bizness..
Arī upurējoties bērnu labā - zaudējot kautko, kautkas tiek iegūts - vai nav darījums?
Mainīšu savas domas, ja parādīsi ka tā tas nav - akd var upurēties - pretī neko neiegūstot...
2) jā- fizikas likumi neaizliedz to ka var pastāvēt kautkāda cita veida saprāts, kuru mēs nevaram uztvert.
bet tas nenozīmē ka tas mijiedarbojās ar mums - ja būtu ijiedarbība, tad veicot noteiktu darbību - saņemtu pretdarbību. Jo jebkurai darbībai ir sekas - piedevām JEBKURAI DARBĪBAI. nav tādas lietas kurām nebūtu sekas...
apmeklējot kautkādu māju, metōt krustus , nekāda mijiedarbība neiestājās..- nu nav cilvēces vēsturē konstatēts fakts, ka lūdzot dievu, tas būtu izdarijies to kas ir lūgts )
3) Ja loģiski secini ka viss ir di^&ā, un lugšnas palīdz, tad visticāmāk ka nēsi izskatijus visus varijantus. Un jebkurā gadījumā - lugšnas nekādi neietekmēs apkārtējos procesus, bet viss nokārtojās - jo iestājās kāda agrāka notikuma sekas ..
Jūrā slikstošais lūdzās- lai tiktu izglābts, ne jau dievs atsūta kuģi, bet vienkārši kuģis ir jau agrāk izbraucis no ostas, un tā ceļš dotajā laikā vienībā iet garām notikuma vietai.
Ja tic ka lūgšanas izglāba, tad jaizdara loģisks secinājums - dievs jau agrāk zināja ka būs slīcējs, un tad kāpēc viņš neko nedarīja lai tāds nebūtu? atkal secinājums -> vai nu dieba nav, vai viņš vienkārši izklaidējās - slīcinot kuģus.. un peispiežot sevi pielūgt..
- loģisko secinājumu ķēdīte, nakas vairāk...
- vai varī pierādīt ka lūgšanas palīdzēja tik arā no nepatikšanām?
4) arī kristietība balstās uz bailēm, beilēm no nāves, un no apstarās tiesas.. pilnīgi visas reliģijas balstās uz bailēm, pārsvarā no nāves bailēm.
5) Redzi nevar pierādīt nēsamību objektam kas neeksistē - paradokss bet tā tas ir.. tieši uz to balstās baznīca - uz to ka nevar pierādīt un nevar apgāzt..
tieši tāpēc Hokinsam nekas neiznāca..
radītāja paradokss slēpjās pašā radīšanas faktā, ja visums tika radīts, tad kas radīja dievu?
apgalvojums ka dievs ir mūžigs ir apsurds, jo tad rodās jautājums kāpēc viņš neradija visumu agrāk -
jo ja dievs ir bezgalīgs - tad visumu varēja radīt bezgalīgi agrāk .. - ja esi matemātiķis - tad sapratīsi, par ko runāju ..
ja viņš nav bezgalīgs ( mūžigs ), tad dievam ir sākums un ir arī gals.. - tad kas radīja dievu?
un vai dievs arī pakļaujās savam dievam, un vai tas savukārt savam .. kur tad beidzot ir sākums...
)
