Kopsavilkums.
Tad kas ir labāk būt par gatavnieku ,vai izdzīvotāju ?
Pēc manām domām labākā izvēle ir būt "prepperam" un sagatavot ēdiena, ūdens un cita veida krājumus ,bet es uzskatu ,ka nevar noliegt ,ka ja tev kādreiz būs jāpamet savas mājas un savi kŗājumi ir svarīgi ,ka spēj izdzīvot bez ērtībām un ,ka spēj pats sagādāt sev ēdienu un ūdeni. Cilvēki domā ,ka spēs paņemt savu somu un iziet ārā pa durvīm un nekad neatskatīties. Bet jāsaka ,ka daudzi cilvēki pārvērtē sevi, pie tam ļoti. Ja tu plāno medīt un zvejot tu nespēsi sadabūt sev pietiekami daudz ēdiena, varbūt vasaras laikā ,bet ziemā noteikti ,ka nē. Un pirms kāds saka ,ka viņam ir upe ,vai ezers un viņs var makšķerēt cik grib vai ,ka viņam ir lauki pilni ar stirnām un vinš var medīt uz nebēdu, atceries ,ka nēesi viens. Iedomājies ,kas notiks ,ja visi sāksim medīt un zvejot ? Cil ilgi tas tā varēs turpināties ,līdz vairs nekā nebūs. Un tajā brīdī ,tie ,kas vēl nelaupija ,jo viņiem bija kripatiņa ēdiena un uzskatija ,ka nekad nelaupīs to saks darīt. Un ziniet kapēc ? Jo cilvēkiem vajag ēst ,un cilvēkiem ir bērni ,kuri grib ēst. Ja bērns paliktu dienām bez ēdiena ,ko viņu vecāki nedarītu ,lai viņu pabarotu. Tāpēc es iesaku tiešām apsvērt "preppingu". Ne jau tāpēc ,ka esmu paranoiķis ,bet tāpēc ,ka es vēlos būt patstāvīgs un neatkarīgs ,spējīgs tikt galā ar problemām ,kad neviena nebūs lai man palīdzētu un es vēlos ,lai tādu cilveku būtu vairāk. Diemžēl būdams sagatavojies krīzes situācijai ar visiem saviem ēdiena krājumiem parādas cita problēma. Nevis izsalkums ,bet sirdsapziņas pārmetumi ,tāpēc ka zini ,ka nevari atdot savus pārtikas krājumus cilvekiem ,kuri burtiksi mirst badā ,jo iespējams tev pašam ir ģimene. Jautāsiet kāpēc ne? Vai es tiešām esmu tik bezsirdīgs? Atbilde ir nē. Ja es varētu es palīdzētu visiem ,bet diemžēl tas fiziski nav iespējams. Tu iedosi drusciņ ēdiena vienam cilvēkam ,tas pastāstīs citam ,ka tev ir ēdiens un viņš vēl vienam. Beigās pie tava lieveņa būs viss pagasts. Pēkšņi, tu saproti ,ka tev pašam nekas nav atlicis lai pabarotu sevi un savu ģimeni. Bet kā tu to ieskaidrosi tiem izbadējušajiem un izmisušajiem cilvēkiem? Nekādi ! Viņi izdauzīs tavas durvis un labākajā gadijumā atņems ēdienu un atstās tevi un tavu ģimeni mirt badā, bet dzīvus. Sliktākajā gadijumā tevi nositīs un dievs vien zin ko ar tavu ģimeni. Tāpēc iesaku neplatīties ar saviem krājumiem.
Kāpēc es to visu stāstu ? Tāpēc ,ka jo vairāk cilvēki būs sagatavojušies jo mazak cilvēkiem nāksies nokļūt situacijā ,kad būs gatavi uz visu ,lai pabarotu sevi un savu ģimeni. Ir sakāmais ("Tava nesagatavošanās nav daļa no manas sagatavošanās .")
Beigās izdzīvos vai nu tas ,kas bija sagatavojies, tas ,kuram noveicās, vai tas ,kurš aplaupija cilvēkus ,darija šausmu lietas bez sirdsapziņas pārmetumiem, lai spētu izdzīvot un bija spēcigāks ,veiklāks un nežēlīgāks nekā citi.
Tāpēc cilvēkiem vajadzētu padomāt ,kā nodrošināt sevi nevis cerēt ,ka tev vienmēr kāds palīdzēs un pabaros.
Ceru jums patika raksts.
Cerat uz labāko, gatavojaties sliktākajam.
un ēdina krājumu ar tur nav - tas vnk ekskursiju objekts) Varbūt vēl... vai lv valsts ir gatava krīzes situācijām? (gāzmaskas, ēdiens, aprīkojums, pajumte utml....drošvien nav)
