Pamatojoties pēc raksta http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Mildas-Eiro-monetas-celojums-plasaja/700062 nolēmu izveidot stāstu par vienu no bijušajiem Latvijas lepnumiem-Latu,kurš diemžēl vairs nav.
Lata dzīvesstāsts12
125
4
Es esmu 1 lata monēta ar laša attēlu un es rados 1993.gadā Bavārijas monētu kaltuvē (Bayerisches Hauptmuenzamt)
Es jūtos lepns,jo esmu viens no pirmajām lata monētām pēcpadomju okupācijas. Man bija arī vecāki,kuri diemžēl arī,kā es, tika apspiesti un iznīcināti. Mans tēvs piedzima 1922.gadā.Viņam bija ļoti skaista sieva - pieclatu monēta ar tautasmeitas attēlu,kura piedzima 1929.gadā.Viņa tika uzskatīta par zudušās neatkarīgās Latvijas simbolu.Tomēr viņiem drīz sākās lielas problēmas.1940.gadā Latviju okupēja PSRS,kura ieveda mūsu valstī arī savu naudu-rubli. Tomēr dažas monētas spēja pārdzīvot šo laiku un izdzīvoja līdz manai dzimšanas dienai.
Man ir daudz brāļu un māsu. Piemērām stārķis,skudra,baravika,sprīdītis un citi.
1993.gadā 16.martā es nokļuvu Latvijas Bankā. Mani un daudzus citus latus samainīja pret ''repšikiem'' Es biju tik pat vērtīgs cik 200 Latvijas valsts rubļu.
No Latvijas bankas es nokļūvu kādas vecas kundzītes rokās.Viņa aizveda mani mājās un parādīja mani saviem mazbērniem.Viņa vairākas reizes atkārtoja :'' Neviens okupants vairs mums neatņems mums mūsu latu.Lats bija un būs MŪSU nauda!''
Viens no mazdēliem,vārdā Jānis, tā mani apbrīnoja,ka visu laiku lūdzās,lai atdotu mani viņam. kad kundzīte piekrita viņam mani atdot, viņš mudīgi ielika mani savās biksēs un izskrēja ārā,lai parādītu citām puikām.
Tomēr pēc piecām minūtēm viņš par manīm jau aizmirsa-viņš ar pārējām puikām spēlēja paslēpes pamestajā ''Venta'' kolhozā.Pēkšņi es izkritu no viņa kabatas. Es cerēju,ka viņš atradīs mani,bet tā nebija. Gāja dienas un nedēļas.Es pazaudēju jebkādas cerības,ka mani atradīs,jo kuram gan vajadzētu iet uz to veco kolhozu,kur neviens vairs nestrādā??
Tomēr kādu dienu es sadzirdēju,kādu nākam man klāt.Mani nebija grūti pamanīt,jo es biju ļoti spožs. Viņš mani pacēla un pasmējās: ''Vai tad padomju laikos bija lats?'' Izrādās,ka tas bija kāds metālu savācējs. Tā kā pēcpadomju Latvijā bija grūti laiki,cilvēki meklēja jebkādus veidus kā nopelnīt. Viņš ielika mani kabatā,kur bija daudz citu latu. Starp viņiem bija arī kāda liela monēta ar govs bildi. izrādījās,ka tas ir mans lielais brālis- 2latnieks.
Ilgi es nepaliku pie ši cilvēka. Viņš par mani nopirka ''Darņicas'' maizi , 3 senču saldējumus un 7kg kartupeļus.
Tā es ceļoju pa dažādiem veikaliem. Es biju bēdīgs,jo ar katru gadu par mani varēja nopirkt aizvien mazāk un mazāk preču,it īpaši pēc 2004.gadā,kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā.
Tomēr es vienalga lepojos par sevi,jo piederu Latvijas tautai.
Tev patiks šie raksti
