Starp matildes krūšu zīmēšanu un ikdienas puspliko pakaļu asorti, nolēmu izveidot rakstu par cilvēku izdomu un reizē arī stulbumu. Šoreiz par to, ar kādām prasībām cilvēki ir vērsušies tiesās. Raksts galvenokārt aptvers tikai paša prasījuma kuriozumu, nevis piespriestās kompensācijas apjomu, jo saprāts tomēr ņem virsroku - lielākā daļa līdz tiesai nemaz netiek. Šeit atlasīju tos gadījumus, kuri man personīgi šķita visamizantākie. :)
9. Cietumnieks iesūdz pats sevi (1995)
Kāds cietumnieks vārdā Roberts Lī Broks (Robert Lee Brock) (attēlā) iesūdzēja tiesā pats sevi par $5 miljoniem, un pēc tam lūdza valstij šo summu apmaksāt, jo esot cietumā viņam neesot ienākumu. Broks, kurš cietumā bija nonācis dēļ liela apmēra zādzības ar ielaušanos, prasības pieteikumā norādīja, ka “Es lietoju alkoholiskos dzērienus, kā rezultātā es sev liku pārkāpt savus reliģiskos uzskatus. Tas notika tā, ka es devos ārā no mājām un tiku arestēts. [..] Es vēlos sev samaksāt $5 miljonus, taču lūdzu valsti to darīt manā vietā, jo es nevaru strādāt un esmu cietumnieks.” Tā kā stāsta varonim bija noteikts cietumsods 23 gadu garumā, tad viņš to nedarīja naudas dēļ, bet gan tāpēc, lai varētu tikt atzīts par nepieskatāmu un attiecīgi nonāktu citas iestādes aprūpē. Tiesnese atzīmēja, ka Broka pieeja ir inovatīva, taču prasību protams noraidīja.
8. Spermas zādzība (1998)
Kāds kungs vārdā Pīters Valliss (Peter Wallis) iesūdzēja savu bijušo draudzeni par krāpšanu un līguma pārkāpumu, kas izpaudies tīšā viņa spermas iegūšanā un izmantošanā. Pīters apgalvojis, ka viņa sieva bija apsolījusi, ka lietos kontracepciju (the Pill), taču tīšām tā nedarīja, lai kļūtu stāvoklī, padarot viņu par tēvu bez viņa ziņas vai piekrišanas. Šis apsolījums, Pītera ieskatā, nozīmējis līgumu. Pīters norādījis, ka šādas darbības novedušas pie tā, ka viņam būs jāmaksā alimenti, kurus viņš negrib maksāt. Kā norādījusi otras puses advokāte, Pīteram labvēlīgs spriedums nozīmētu precedentu, ar kuru vīrieši spētu izvairīties no alimentu maksāšanas, vienkārši vainu uzveļot uz sievietēm, kuras nav lietojušas kontracepciju.
7. Dievs netur savus solījumus (2007)
Kāds rumāņu cietumnieks vārdā Pavels Mircea (Pavel Mircea) iesūdzēja tiesā pašu Dievu par to, ka tas nav pasargājis viņu no Velna. Pavels, kurš cietumā nokļuvis jo izdarījis slepkavību, apgalvoja, ka viņš kristību laikā ar Dievu bija noslēdzis līgumu, taču Dievs savus solījumus nav turējis. Citējot pašu Pavelu: “Viņam (Dievam) bija mani jāaizsargā no visa ļaunā, bet tā vietā viņš pasniedza mani Sātanam, kurš mani iedrošināja nogalināt.” Prasības pieteikumā kā atbildētājs bija norādīts “Dievs, dzīvojošs debesīs, kuru Rumānijā pārstāv Pareizticīgo baznīca.” Turpmāk pieteikumā bija norādīti Rumānijas Kriminālkodeksa panti par krāpšanu, uzticības pārkāpšanu, spēka pozīcijas prettiesisku izmantošanu un piesavināšanos. Pēc Pavela domām, Dieva pārkāpums izpaudies tā, ka tas pieņēmis lūgšanas un ziedojumus, bet pretī neko nav devis. Prokuroratūra procesu neierosināja, jo Dievam neesot pastāvīgas uzturēšanās vietas.
6. McDonald's kafija ir pārāk karsta un nedroša (1992)
1992. gadā 79 gadus vecā Stella Libeka (Stella Liebeck), iesūdzēja McDonald’s par to, ka šī uzņēmuma gatavotā kafija ir pārāk karsta. Viņa vēlējās iegādātajai kafijai pievienot cukuru un krēmu. Lai to panāktu, Stella kafijas krūzīti ielika starp kājām un, raujot nost vāciņu, aplēja sevi ar karsto kafiju. Lai gan šis kā pamats tiesvedībai pats par sevi ir kuriozs, Stellai radītās sekas tādas nebija – apdegumi, 2 gadu rehabilitācija utt. Līdz ar to viņa tiesājās nevis naudas dēļ, bet, lai ko mainītu. Stellas advokāti norādīja, ka kafija esot bijusi pārāk karsta un, ka apdegumus gūstot arī daudzi citi. Zvērinātie viņas atbildību notikušajā novērtēja uz 20%. Pieļauju, ka, lai šādu muļķīgu tiesvedību turpmāk nebūtu, kompānijas uz saviem produktiem uzdrukā brīdinošus uzrakstus. Esat noteikti pamanījuši kafijas turziņas, kas aprakstītas ar “Hot” un tamlīdzīgi.
5. Lai man darbu meklē augstskola! (2009)
Trīna Tompsone (Trina Thompson), Ņujorkas Monro koledžas absolvente biznesa administrācijas jomā, iesūdzēja tiesā savu alma mater par to, ka viņa nav spējusi atrast darbu. Pieteikumā Tompsone prasījusi atlīdzināt studiju maksu un kompensēt morālo kaitējumu, kas izpaudies konstantajā stresā, dzīvojot bez darba. Kā norādījusi Tompsone, koledžas Karjeras departaments (Office of Carrer Advancement) ir nepietiekami viņu piedāvājis potenciālajiem darba devējiem. Jautāts, vai viņa iedrošinātu arī pārējos studentus celt līdzīgas prasības, Tompsone atbildējusi apstiprinoši: “Tas nav saprotami: studenti apmekē skolu četrus gadus, bet pēc tam strādā McDonald’s. Tas nav tas, ko viņi gaidīja.”
4. Lietus $1000 vērtībā (2013)
Kāda Izraēlas sieviete iesūdzēja tiesā televīzijas kanālu un meteorologu. Viņa vēlējās saņemt $1000 kā kompensāciju par to, ka meteorologs bija paredzējis, ka konkrētā diena būšot saulaina, bet izrādījās vējaina un lietaina. Šī dāma, paļaujoties uz laika prognozi, saģērbās plāni un saslima ar gripu, kā dēļ nācās izlaist 4 darba dienas. Papildu prasībai par kompensāciju, viņa vēlējās saņemt atvainošanos no meteorologa. Interesantā kārtā, abas viņas vēlmes tika apmierinātas.
3. Vai jūs gadījumā neesat Maikls Džordans? (2006)
āds vīrs vārdā Alens Rejs Hekards iesūdzēja tiesā Maiklu Džordan un Nike dibinātāju Filu Naitu (Phil Knight), jo viņi, padarot Maiklu Džordanu populāru, esot izpostījuši viņa dzīvi. Hekarda galvenais pamatojums savai $832 miljonu prasībai bija pavisa vienkāršs – viņš ļoti līdzinoties Maiklam Džordanam. Hekards norādījis, ka lielā līdzība ar Džordanu ir liegusi viņam mierīgu dzīvi pēdējos 15 gadus, jo cilvēki nemitīgi jaukuši viņu ar basketbola zvaigzni. Hekards gan ir 15cm īsāks nekā Džordans, taču abiem ir auskari. Jāteic, ka Hekards no prasības vēlāk pats atteicās
2. Neiespējamā prasība (2014)
Kāds Manhetenā dzīvojošs vīrietis vārdā Antons Purisima iesūdzēja tiesā Ņujorkas pilsētu, vietējo universitāti, lidostu un vēl daudz citas personas par to, ka viņu sakodis suns. Lai gan jau pašlaik uzrakstītais ir pietiekami amizanti, stāsts pie tā neapstājas. Antons prasības pieteikumā kā kompensāciju bija norādījis divus undeciljonus dolāru ($2,000,000,000,000,000,000,000,000,000,000,000,000). Uzajutrinoši ir tas, ka šāda summa nemaz nepastāv. Antons norādījis, ka suns viņu sakodis pilsētas autobusā, pie tam bijis slims ar trakumsērgu. Pie tam, viņš konstanti pārmaksājot par kafiju lidostā, kura norādīta kā atbildētājs, kā arī kāds pāris esot notikušo bez atļaujas fotografējis. Šie un citi apstākļi acīmredzot kopā sastādījuši prasīto summu. Jāpiemin, ka Antons agrāk iesūdzējis tiesā Ķīnas Tautas republiku par konspirāciju.
1. Pērc PEPSI, laimē kara lidmašīnu! (1999)
Kompānija Pepsi orgnanizēja akciju, kurā varēja apmainīt Pepsi pudeles korķīti pret punktiem, kurus varēja iemainīt tālāk pret mantām ar Pepsi tematiku. Piem., par 75 punktiem varēja iegūt t-kreklu, par 1450 punktiem varēja iegūt ādas jaku utt. Šos punktus varēja arī iegādāties par naudu – 1 Pepsi punkts maksāja 10 centus. Pepsi TV reklāma atspoguļoja, ka par 7’000’000 Pepsi punktiem var iegūt arī kaujas lidmašīnu Harrier, kuras vērtība bija aptuveni 23 miljoni ASV dolāru. Kāds kungs vārdā Leonards saredzēja lielisku biznesa iespēju, un iegādājās 7 miljonus Pepsi punktus par 700’000 ASV dolāriem un pieprasīja PEPSI atdot lidaparātu, kā reklāmā tika norādīts. Tiesa norādīja, ka neviena saprātīga persona nevarētu iedomāties, ka reklāmas vēstījums būtu uztverams nopietni. Raksta beigās varat iepazīties ar video ar pašu reklāmu.
Protams, šie nav vienīgie mēģinājumi nepamatoti iedzīvoties vai meklēt taisnīgumu tur, kur tāds jau pastāv. Tīmeklī varat iepazīties ar vēl daudzām jokainām tiesvedībām, tajā skaitā arī veiksmīgām un miljonos mērāmām. Paldies, ka lasīji! :)
Par Pepsi, tur tiešām ir daļa taisnības. Mūsdienās to viennozīmīgi varētu uztvert, kā maldinošu reklēmu un būtu pilnīgas tiesības vērsties pie PTAC.
Kāds tolks rakstīt, cik Pepsi punktus maksā liķene, ja to nemaz nevar dabūt ļurbas nu.
