Šis nebūs kārtējais stereotipiskais raksts latvieši vs. krievi. Šis būs mans stāsts. Vēlos ar to dalīties, jo nu jau sāku šaubīties, vai nav pārkāpta pieklājības robeža.
Manī rit gan latviešu, gan krievu, gan poļu asinis, tāpēc nekad neesmu šķirojusi cilvēkus pēc etniskās vai kādas citas piederības. Taču tagad sāk rasties situācijas, kad sāku domāt, vai visi cilvēki tikpat brīvi skatās arī uz mani.
Tā kā brīvi pārvaldu 4 valodas, ļoti bieži kolēģiem palīdzu ar tulkojumiem un citām lietām. Lai gan pēc Valodu referenduma mani mazliet sāka kaitināt cilvēki, kas nezina valsts valodu un uzspiež kādu svešvalodu, kolēģos šīs īpašības nesaskatīju. Šķita, ka visi puslīdz ir apguvuši valsts valodu, bet nāk pie manis pēc tulkojumiem un labojumiem tikai lai uzlabotu valodas kvalitāti dokumentos.
Tagad ir novembris - patriotiskums šajā gada laikā tiek izrādīts visacīmredzamāk. Un ir arī pretkustība un provokācijas no citu tautību ekstrēmistiem. Palasīju ziņu portālos rakstus par DP (surprise!) rīcību pret kādas bildes izplatītājiem Facebook. Ieinteresējos, kas tad tie ir par garīgi atpalikušajiem (mans viedoklis, man nav ziņu par tiešu diagnozi), kas tādas bildes izplata. Un ieraudzīju, ka šiem maniem krieviski runājošajiem kolēģiem patīk šīs bildes izplatītājs. Parakājoties sociālajā portālā vēl mazliet, ieraudzīju, ka viņiem patīk arī citi diezgan pretlatviski avoti. Un aizdomājos...
Es visu novembri nēsāju Latvijas karoga krāsu lentītes, man tās ļoti patīk. Arī darbā. Tātad cilvēki, kuriem es tik ļoti labprāt izpalīdzu, uz šīm lentītēm skatās diezgan atšķirīgi. Taču esmu latviete un patriote. Un Latvijas valsts simboli man ir ļoti svarīgi. Tā ir daļa no manis. Bet šie kolēģi, kam patīk dažādi prokrieviski avoti, acīmredzot šo daļu no manis ne visai ciena (maigi izsakoties).
Tad nu jautājums, kas man tagad radījis neizpratni - kur beidzas robeža savstarpējai cieņai, izpalīdzēšanai, atbalstam, un sākas STOP zona, kad tomēr jāsāk arī prasīt cieņu pretī?
