Patiess stāsts par drosmīgu un varonīgu suni.
Kāpēc ir vērts ņemt suni no patversmes20
Austrāliete Ketrīna Sviličiča dzīvo kopā ar vīru un divus gadus veco meitiņu Šarloti Austrālijas pilsētā Atertonā. Nesen ģimene papildinājās ar vēl vienu ģimenes locekli — dobrmani Hanu. Ar suni bija slikti apgājušies iepriekšējie saimnieki, viņš nokļuva dzīvnieku patversmē nobadināts un lauztām ribām. Kad Ketrīna un viņas vīrs ieraudzīja suni patversmē, viņi bez domāšanas saprata- šis ir tieši tas suns, kurš viņiem ir vajadzīgs! Un tā viņi paņēma suni pie sevis
Tikai četras dienas pēc tam, kad dobermnis ienāca viņu ģimenē un tika pie jauniem saimniekiem, viņš kopā ar mazo Šarloti spēlējās pagalmā. Likās, ka bērns lieliski saprotas ar suni, kad Hans pēkšņi atņirdza zobus un ierūcās. Pēc mirkļa viņš sagrāba meitenīti un metās prom.
Līdz nāvei pārbiedētā māte metās glābt savu meitiņu, bet noskaidrojās, ka briesmas ir garām- Hans nevis apdraudēja bērnu, kā likās no malas, bet izglāba savu mazo saimnieci!
Tajā vietā, kur vēl mirkli atpakaļ rotaļājās mazā Šarlote, rāpoja indīgā mulga- trešā indīgākā čūska pasaulē. Hans meitenīti bija izglābis pēdējā brīdī, pats saņemdams čūskas kodienu mazās meitenītes vietā. Pēc brīža Hans sabruka, bet izsauktie veterinārārsti paspēja sunim ievadīt pretindi, un jau nākošajā rītā suns kārtīgi paēda brokastis. Čūsku eksperta viedoklis bija, ka čūska nespēja sunim iekost tik spēcīgi,un tāpēc suņa saņemtā indes deva nebija liela. Bērnam čūskas kodiens, visdrīzāk būtu nāvīgs. Bērna vecāki ir ļoti pateicīgi drosmīgajam sunim un Šarlotes māte teica, ka, pat ja Hans gribētu ēst no zelta bļodas, pat to viņš no viņas dabūtu.