Mēs visi esam sastapušies ar tiem. Ir kaktusi,kas kādu laiku zied,bet tāpat ir asi.Ir tādi cilvēki ko var salīdzināt ar kaktusiem. Protams tas ir mans subjektīvais viedoklis. Es pati esmu mazais ziedošaid kaktusiņš:D Hā un man nav kauns to atzīt.
Kaktusi.1
38
0
Mazie ziedošie kaktusiņi.Viņi izskatās jauki un mīlīgi pavisam naivi ,bet tik līdz tu zaudēsi modrību un paļausies uz to maigo dabu. Tie dzels. Un ne jau maigi.Īpaši ja būs nokaitināti. Tie protams pēc sava uzbrukuma būs naivi un izliksies, ka nekas jau nav noticis. Lai gan sevī ļauni tīksmināsies par izdarīto.Un lielākoties tu samierināsies,jo viņi tomēr ir nedaudz uzjautrinoši.
Lielie ziedošie kaktusi. Tie ir jau sevī iepraktizējušies mūžīgi rādīt acīs savu ziedošu pusi,bet aiz muguras dzeļ vienā dzelšanā. Tiem nekad nebūs labi ko dara citi. Tiem vienmēr skaudīs,un liksies ka nekas nav tā kā jābūt. Tai pat laikā paši tikai izbaudīs,sava viena(aukstākais divu) ziedu slavu. Šie kaktusi ir svārstīgāki par mākoņiem. Vieglāk ir ignorēt viņu kaprīzes,nekā sākt diskutēt. Tu ļoti labi zini,ko viņi dara tev aiz muguras un tev ir vienalga.
Vecie pāraugušie kaktusi. Šie ir paši atklātākie un nemaz neslēpj savu dabu. Viņiem ir pilnīgi vienalga ko tu domā,galvenais ir viņu viedoklis. Ja jūsu domas nesakrīt, labāk bēdz,jo brēks viņi tik ilgi kamēr vien būs, kas klausās. Pat tad kad tu aiziesi,viņi izdomās kā tev ieriebt. Šiem kaktusiem negācijas iet uz visām pusēm. Nekas nav labi pasaules mērogā. Strīdēties varētu pat par to,vai zeme ir apaļa.Šie kaktusi pulcejas baros. Un pat lielie ziedošie kaktusi izvairās no viņiem.Apzinās ka nespēj cīnīties ar tādu pieredzi.
Un tomēr lai kādi šie kaktusi arī nebūtu. Mūsu tuvumā vienmēr būs,kāds no tiem. Pat mūsos pašos sēž iekšā pa mazam kaktusiņam,kas skrāpējās un īd kamēr tiek laukā,bet ticis laukā ātri nomierinās,un noslēpjās atpakaļ. Kā nekā nevienmēr ir iespēja visam spuroties pretī. Gribētos,lai to kaktusu ir mazāk,bet neko nepadarīs,tadi nu viņi ir.